(papildināts viss teksts)

Mārtins, kurš kļuva par «Beatles» producentu pēc grupas demo ieraksta noklausīšanās 1962.gadā, bija tik svarīgs grupas panākumu nodrošināšanā, ka tika iesaukts par «piekto bītlu».

Producenta ģimene apstiprinājusi, ka Mārtins aizgājis mūžībā mierīgi savās mājās. Ģimene pateicas visiem par atbalstu, bet lūdz, lai tiktu respektēts viņu privātums. «Viņš bija īsts džentlmenis līdz pat beigām,» teikuši producenta ģimenes locekļi.

Mūziķi un citas slavenības pauduši savas bēdas par Mārtina aiziešanu, kā arī cieņas apliecinājumus.

«Bītls» Pols Makartnijs savā mājaslapā rakstījis, ka Mārtins viņam bija gandrīz kā otrais tēvs. «Viņš vadīja «Beatles» karjeru ar tādu meistarību un humoru, ka kļuva par tuvu draugu man un manai ģimenei.

Ja kāds bija pelnījis «piektā bītla» nosaukumu, tas bija Džordžs.

No pirmās dienas, kad viņš grupai iedeva tās pirmo ieraksta līgumu, līdz pat pēdējai reizei, kad viņu redzēju, viņš bija visdāsnākais, inteliģentākais un muzikālākais cilvēks, kuru man bijis tas prieks iepazīt,» norādīja Makartnijs.

Amerikāņu mūzikas producents Kvinsijs Džonss tviterī atzinis, ka Mārtins bija viņa muzikālais brālis. «Mēs bijām draugi no 1964.gada, un es esmu tik pateicīgs par tādu dāvanu,» rakstīja Džonss.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons tviterī atzinis, ka Mārtins bija «mūzikas milzis». «Džordžs Mārtins bija mūzikas milzis, - strādājot ar fantastisko četrinieku, lai radītu pasaulē nezūdošāko popmūziku,» uzsvēra Kamerons.

Cieņas apliecinājumus Mārtinam izteicis arī aktieris Rodžers Mūrs, pie kura pirmās Džeimsa Bonda filmas «Live and Let Die» mūzikas orķestrācijas strādājis Mārtins. Savukārt ASV Skaņu ierakstu akadēmijas prezidents Nīls Portnovs par sešu «Grammy» laureātu rakstījis, ka «Mārtins bija viens no visu laiku novatoriskākajiem producentiem, kura ietekme uz mūziku ir nepārspējama».

Mārtins piedzima 1926.gadā Londonā galdnieka ģimenē. Pēc piedalīšanās Otrajā pasaules karā viņš mācījās prestižajā Gildholas Mūzikas skolā un sāka spēlēt Londonas bāros un klubos.

Viņa pirmā darbavieta bija raidsabiedrības BBC mūzikas bibliotēkā.

Mārtins vēlāk sāka strādāt ierakstu kompānijas EMI filiālē «Parlophone» un 1955.gadā kļuva par tās vadītāju.

Pirmoreiz noklausoties bītlu ierakstu 1962.gadā, Mārtins ātri nojauta viņu radošo potenciālu.

«Man viņi patika arī kā cilvēki, un es biju pārliecināts, ka mums ir hitu grupas dotības,» kādā intervijā popmūzikas žurnālam «Melody Maker» sacīja Mārtins.

«Kā komponisti viņi neizcēlās. Viņi nebija man parādījuši, ka vispār spētu kaut ko uzrakstīt,» viņš piebilda.

Grupas pirmais singls «Love Me Do», kas 1962.gada oktobrī iekļuva hitu tabulu 4.vietā, «bija samērā vājš, bet tas bija viss, ko mēs spējām izdarīt», stāstīja Mārtins.

Nākamā dziesma «Please Please Me» jau iekļuva hitu tabulu 2.vietā, bet dziesma «From Me To You» 1963.gada aprīlī kļuva par pirmo šīs grupas dziesmu hitu tabulu virsotnē.

Mārtins arī komponēja mūziku bītlu filmām «A Hard Day's Night» un «Yellow Submarine».

Pēc grupas izjukšanas Mārtins uzcēla ierakstu studiju «Air Studios» Karību jūras salā Monseratā un sāka strādāt ar citiem māksliniekiem, tostarp Bobu Dilanu, Stingu un Eltonu Džonu.

Viņš arī ierakstīja divus no eksbītla Pola Makartnija solo albumiem - «Tug of War» un «Pipes of Peace».