Koncerta apskats: Korn (Rīga, «Arēna Rīga» 11.02.2008.)

Izpildījums: 9/12

Baudījums: 10/12

Skaņa: 7/12

Saturs: 9/12

Kā TVNET informēja koncertaģentūra FBI, «KoRn» koncerts Rīgā pulcēja vislielāko cilvēku skaitu (apt. 9000) Eiropā, aiz sevis atstājot gan Tallinu, gan Sanktpēterburgu. Grupas turneja tika sākta pagājušā gada 27. septembrī ASV pilsētā Rīno, un kopumā grupa iecerējusi sniegt 58 koncertus. Latvijā «KoRn» spēlēja pēc skaita 44. turnejas koncertu. Grupa Eiropas koncertturnejā nav bijusi jau septiņus gadus. Tiesa, 16. janvārī personisku iemeslu dēļ Eiropas tūri pārtrauca oriģinālā sastāva ģitārists Mankijs (James Christian «Munky» Shaffer), kas tagad aizstāts ar Šeinu Gibsonu. Tādējādi koncertos, arī Rīgā, no grupas oriģinālā sastāva bija vaigā skatāmi tikai divi oriģinālā sastāva dalībnieki - dziedātājs Džonatans Deiviss un basģitārists Fīldijs (Reginald «Fieldy» Arvizu).

Tādēļ nav brīnums, ka tieši šie divi vīri uz skatuves arī bija divas centrālās darbojošās personas. Fīldijs, protams, izcēlās ar savu vertikāli novietotā basa spēli, nedaudz jau teatrālas bija viņa roku kustības, bet tāds vienmēr ir bijis «KoRn» stils jau kopš 90. gadu vidus. Jāpiebilst, ka pirms lielajiem māksliniekiem uz skatuves vairāku tūkstošu klātbūtnē sevi varēja atrādīt arī divas iesildošās grupas - amerikāņu «Flyleaf» un zviedru «Deathstars».

Negaidīti, bet koncerta jaudīgākais brīdis bija pats sākums ... apokaliptisks intro, kuru ik pēc dažām sekundēm pārtrauca zemu noskaņota ģitāras fūža iestarpinājumi un, iznākot solistam Deivisam, visiem instrumentiem eskplodējot niknā ņūmetāla paraugstundā «Right Now». Diemžēl uzreiz pirmā mazā vilšanās saistās ar dziedātāja balss apskaņošanu, tā skan pārāk asi, gandrīz bez vidējām frekvencēm. Iespējams, tas tā darīts ar nolūku, jo viss pārējais pavadījums pretstatā balsij «KoRn» mūzikā ir ļoti biezs un basīgs.

Uz skatuves abiem oriģinālā sastāva vīriem palīdzēja vēl divi ģitāristi, taustiņinstrumentālists, bundzinieks un fona vokālists (Kalen Chase), kas brīžiem sita perkusijas un laiku pa laikam iznāca skatuves priekšā, lai asistētu solistam izteiksmīgā un ritmiskā galvas kratīšanā. Kā tādā īstā metālmūzikas koncertā pieņemts... Pats skatuves dizains Rīgā bija diezgan askētisks (bez ekrāniem), virs bungām uzkārts grupas vizuālai estētikai raksturīgs mākslas darbs («Untitled»), no gaismām pārsvarā dominēja sarkanā un zilā, kulminācijas efektu pastiprinot ar zaļiem lāzerveida stariem.

Tikai pēc trešās vai ceturtās dziesmas, kad pirmais sajūsmas vilnis jau mazliet noplacis un gaisā sācis virmot sviedru smārds, seko Deivisa pirmā uzruna Rīgas skatītājiem. Šeit, protams, «KoRn» demonstrē, ka ir profesionāļi un lieliski prot sastādīt savu dziesmu programmu (setlisti), jo seko jauni uzrāvieni ar «A.d.i.d.a.s.» un «Falling Away From Me», kuru enerģijai ļaujas teju vai visi klātesošie.

Patiesībā ņūmetāls kā mūzika vismaz man ir visai neinteresanta klausāmviela - tas balstās uz vienu, divām formulām, proti, pamatā uz mierīgo un dinamisko daļu sintēzi. Salīdzinoši lirisku panta daļu nomaina histēriski agresīva ģitāru siena un kaismīgs, emocionāls, pat kliedzošs dziedājums. Atšķirībā, piemēram, no 80. gadu trešmetāla, kurā arī dominē zināms «izlādēšanās» princips, ņūmetāls ir daudz primitīvāks, masu klausītājam vieglāk uztverams, daudz prognozējamāks, līdz ar to - no klausīšanās viedokļa garlaicīgāks. Tādēļ nav brīnums, ka šis mūzikas fenomens, kura būtiska sastāvdaļa 90. gadu vidū bija arī «KoRn», tik ātri zaudēja savu aktualitāti. Protams, «KoRn» kā žanra pionieri centās atrast jaunus radošus risinājumus šādai mūzikai, un tieši tas ļāvis grupai vēl joprojām veiksmīgi pastāvēt un pulcēt pilnas koncertzāles.

Arī šovakar lieku reizi bija iespēja pārliecināties, ka ne jau skaista melodija reizēm ir veiksmīgas mūzikas pamatā. Šāda veida enerģētiski uzlādēta rokmūzika darbojas, savstarpēji mijiedarbojoties izpildītājam un klausītājam. Daudzi no klātesošajiem šo enerģijas apmaiņu, šo saikni noteikti šovakar izbaudīja uz savas ādas. Šāda strukturēta mūzika neprasa lielu iedziļināšanos, tā iedarbojas tieši, un tās spēkam ir viegli ļauties.

Koncertā izskanēja gandrīz visi grupas lielākie singli «Freak On A Leash», «Got The Life», arī «Coming Undone», kas tika sakausēts ar klasisko Queen «We Will Rock You», bija arī dūdas u.c. Koncerta pirmā daļa tika noslēgta ar skaņdarbu no grupas otrā studijas albuma «Life Is Peachy» - «Ass Itch». Pēc ovācijām grupa atgriezās, lai nospēlētu vēl dažus skaņdarbus, to skaitā graujošo «Blind», ar ko, pēc Deivisa vārdiem, arī viss šis stāsts sācies. Bija labi!