Turku norādīja, ka uz skatuves būs iespējams vērot aktīvu stāsta attīstību, jo tas tiks pielīdzināts stāsta notikumu ātrumam. «Viljama Šekspīra stāsta notikumi ilgst četras dienas, tāpēc arī izrādē notikumi tiks atainoti ļoti ātri. Kāpēc gaidīt?» uzsvēra Turku. Izrādes horeogrāfs Leo Mujics piebilda, ka Džuljetai izrādē ir jāpiedzīvo gandrīz 40 gadi, pārdzīvojot dažādus attiecību pagriezienus.

«Džuljeta ir ļoti drosmīga un mūsdienīga meitene - sieviete ar iekšām,»

uzsvēra Mujics.

Evelīna Godunova, kura izrādē iejutīsies Džuljetas lomā, pastāstīja, ka ir gatava pirmizrādei. «Gaidu brīdi, kad ieraudzīšu savu Romeo uz skatuves un varēšu iemīlēties,» stāstīja baletdejotāja. Viņa norādīja, ka cīnīsies par savu mīlestību, lai būtu kopā ar mīļoto šajā vai citā pasaulē. Godunova atzina, ka Džuljetas stāsts līdzinās viņas iekšējai pasaulei. «Esmu tikpat naiva un mīloša,» stāstīja dejotāja.

Merkucio lomas atveidotājs Antons Freimans pastāstīja, ka horeogrāfe jaunos dejotājus apmācījusi zobenu cīņām, tāpēc arī tās izrādē neizpaliks. «Jūtos pārliecināts savā cīņā ar rapieri,» pastāstīja Freimans. Dejotājs norādīja, ka Merkucio viņam ir ļoti tuvs un mīļš personāžs, jo vienmēr ir pozitīvs. «Bez viņa nebūtu traģēdijas,» uzsvēra Freimans, norādot uz sava personāža nozīmīgumu.

«Iestudējums tapis, balstoties sajūtās, nevis tajā, kā deja izskatās,» pastāstīja horeogrāfi. Pirms nonākšanas deju studijā iestudējuma horeogrāfija rūpīgi izstrādāta, ļaujoties mūzikas spēkam. Baleta iestudējums balstīts klasiskajā baletā, ko slīpējusi laikmetīga pieeja, pievienojot dramatisku aktierdarbu.

Kā norādīja Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, katrā «Romeo un Džuljetas» iestudējumā LNO tā veidotāji gājuši līdzi laikam. Tā tas ir arī šajā - ceturtajā - Šekspīra lugas iestudējumā LNO.

Horeogrāfi pastāstīja, ka

izrādes scenogrāfija un tērpi ir radīti, iedvesmojoties no renesanses laika estētikas, bet tajā pašā laikā tie ir arī ļoti vienkārši un funkcionāli.

Turku norādīja, ka scenogrāfija ir īpaši radīta tā, lai to varētu operatīvi pārvietot. «Tādējādi izrādes darbība var būt aktīvā kustībā,» paskaidroja Turku.

Iestudējuma scenogrāfs ir Marko Japels, bet kostīmu mākslinieks Leo Kulašs. Izrādē piedalās arī gaismu mākslinieks Paskals Merats. Izrādes mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, bet tajā piedalās arī diriģents Jānis Liepiņš.

Jauno mīlētāju lomās izrādē iejutīsies Godunova, Sabīne Guravska, Jūlija Brauere, Viktors Seiko, Arturs Sokolovs un Aleksandrs Osadčijs.

Viens no populārākajiem 20. gadsimta baletiem tapis pēc Šekspīra traģēdijas motīviem. Ideja komponēt baletu «Romeo un Džuljeta» Prokofjevam radās 1934. gadā. Sākotnēji viņš bija iecerējis mainīt visiem zināmā stāsta beigas un ļaut jaunajiem mīlētājiem laimīgi turpināt dzīvi, taču Staļina laika represiju atmosfēras iespaidā Prokofjevs nolēma pieturēties pie tradicionālā noslēguma. Triumfālo pirmizrādi balets «Romeo un Džuljeta» piedzīvoja 1938.gadā Brno. Latvijā līdz šim tas iestudēts trīs reizes - 1953. gadā, 1982. gadā un 1999. gadā.

Valentīnas Turku veidotais iestudējums pasaules pirmizrādi piedzīvoja Slovēnijas Nacionālajā teātrī Mariborā 2012. gadā.

LNO mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis piebilda, ka bez «Skonto Būve» atbalsta neviens vien iestudējums paliktu neiestudēts. «No savas puses saku paldies Guntim Rāvim. LNO baleta patrons, uzņēmuma «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis atzina: «Ir liels gods jau piekto sezonu sadarboties ar Aivaru Leimani un Latvijas Nacionālo baletu. Šīs sadarbības rezultāts katru gadu priecē ar diviem jauniestudējumiem

«Sarunas pirms pirmizrādēm» par baletu «Romeo un Džuljeta» notiks LNO Jaunajā zālē 20. oktobrī plkst.18.30.

Nākamās baleta «Romeo un Džuljeta» izrādes LNO notiks 25. oktobrī, 6. novembrī, 9. novembrī un 17.decembrī.