Cilvēktiesību aizstāvis Als Šārptons pirms ceremonijas aicināja to neskatīties, jo aktiermākslas kategorijās otro gadu pēc kārtas netika nominēts neviens melnādains aktieris. Viņš skatītāju skaita samazināšanos nosauca par «iepriecinošu».

«Tas ir ievērojams kritums. Cerams, tas liks Kinoakadēmijai un filmu studiju vadītājiem kaut ko saprast,» sacīja Šārptons. «Protams, mēs šo kritumu neuzskatām tikai par savu sasniegumu, taču domājam, ka bijām vismaz daļa no tā.»

Vakara vadītājs Kriss Roks ar joku palīdzību norādīja uz to, ka pasākumā pārāk maz pārstāvēti cilvēki ar tumšu ādas krāsu, par ko viņš izpelnījās jūsmīgas atsauksmes no kritiķiem.

Kino industrijas izdevuma «Variety» žurnālists Riks Kisels pie «Oskaru» ceremonijas skatītāju skaita krituma vaino to, ka šogad nominētās filmas neesot bijušas interesantas vecāka gadagājuma kino mīļiem, bet vienlaikus balvām tikpat kā neesot bijušas izvirzītas aizvadītā gada pelnošākās kinolentes «Star Wars: The Force Awakens» («Zvaigžņu kari: Spēks mostas»), «Jurassic World» («Juras laikmeta pasaule») un «The Avengers: Age of Ultron» («Atriebēji: Ultrona laikmets»), kas ir svarīgi jaunākajai auditorijas daļai.

Kopš 2000. gada visvairāk skatītā «Oskaru» ceremonija bija 2014. gadā, kad to vadīja amerikāņu televīzijas personība Elena Dedženeresa. Ceremonijas tiešraidi televīzijā vēroja 43,7 miljoni cilvēku.

Par balvu pasniegšanu tika publicēti 7,2 miljoni tvītu, kas ir par 22% vairāk nekā pagājušogad. Visvairāk tvītots tika brīdī, kad amerikāņu aktieris Leonardo di Kaprio saņēma savu pirmo «Oskara» balvu par galvenās lomas tēlojumu kinolentē «The Revenant» («Cilvēks, kurš izdzīvoja»).