Igauņu LGBT kopienas pārstāvji atklāj, kā panākuši viendzimuma laulību legalizāciju (42)

Savos panākumos konferences ietvaros labprāt dalījās organizācijas «NGO SEKU» pārstāvji jurists Reimo Mets un cilvēktiesību aktīviste Lisete Kampusa.

Jaunieši izcēlās uz visu pārējo konferences dalībnieku fona ar saviem jokiem, enerģiju, dzīvesprieku un interesantumu.

Lisete un Reimo uzskata, ka praids nav tas, kas spēj saliedēt sabiedrību un likt politiķiem un sabiedrībai ieklausīties LGBT kopienas ļaudīs.

2004.-2007. gadā Igaunijā bija praidi, bet vēlāk tos nomainīja pret mūzikas festivālu, kurš apvieno cilvēkus visus vienā vietā neatkarīgi no seksuālās orientācijas.

«Mums ir tādas sejas, ka grūti dabūt ārā emocijas, priecīga seja, skumja seja, dusmīga seja nekādi neatšķiras, grūti dabūt no cilvēkiem ārā emocijas un likt viņiem vēlēties doties ielās un cīnīties par to, kam viņi tic. Tāpēc arī izveidojām īpašu Igaunijas tradīciju, to, ka mums nebūs praids, bet gan svinēsim līdzāspastāvēšanu,» smejas Lisete.

Tā kā igauņi izvēlējās nerīkot praidus, bija jāatrod jauns veids, kā likt sabiedrībai aizdomāties un valdībai ieklausīties, jaunieši nodevās sarunām ar cilvēktiesību organizācijām, bērnu tiesību organizācijām, piesaistīja dažādu jomu profesionāļus, politiķus, dažādas apvienības, tika meklēti cilvēki, kuri kaut kādā veidā viens otru papildina un aizpilda visas nišas, veidojot komandu.

«Mēģinājām savākt kopā cilvēkus, kuri pārstāv visas iespējamās jomas, kuri apvienojoties veidotu komandu, būtiski bija, lai katrs darbojas savā nišā un visi ir uz viena viļņa,» nosaka Reimo.

Izveidojot komandu, nākamais solis bija došanās pie valdošās varas, tikšanās bija personīgas, tika iets uz partiju ofisiem, sūtītas personīgi adresētas vēstules, sekoja tikšanās ar partiju pārstāvjiem gan pie kafijas tases, gan vakariņās, tika izveidota parlamenta karte un dažādās krāsās iekrāsoti deputāti atkarībā no viņu atbildēm un vēlāk, vadoties pēc krāsām, strādāts pie argumentiem, lai pārliecinātu deputātus aizdomāties.

Partiju pārstāvji pēc sarunām bija gatavi parakstīt likumu, kurš atļautu LGBT personām reģistrēt laulību, tikai diemžēl nebija paša likuma, kuru beigu beigās nācās izveidot pašam Reimo, kurš ir jurists jau desmit gadus. Vīrietis paņēma šo to no Zviedrijas likuma, šo to no Norvēģijas likuma un, apvienojot abus likumus kopā, ieguva to, ko iesniedza partijām izskatīšanai.

«Mēs neizmantojam apzīmējumu civillaulība, igauniski tas san auksti un neglīti, izdomājām izmantot vārdus – dzīvot kopā, kas skan patīkami, maigi un ikviena ģimene saprot, ko tas nozīmē,» stāsta Lisete.

Igaunijas LGBT aktīvisti nepiekopj agresīvu viedokļa uzspiešanu, bet dodas pie cilvēkiem ar argumentiem, kurus apkarot nespēj neviens, lai tā notiktu, jāizvēlas gudri, ieturēti cilvēki, kuri publiski uzstāsies debatēs, dažādos raidījumos un prezentēs kopienu kā tādu.

«Sākumā likās, ka Igaunijā ir viens gejs un viena lesbiete, tie bijām mēs, visu laiku uzstājāmies televīzijā, runājām par šo tēmu atkal un atkal, nu esam atkāpušies no redzamās puses, izvēlamies darīt tā saucamo melno darbu un prožektoru gaismu atstāt citiem. Par galveno Igaunijas homoseksuālo cilvēku aizstāvi ir kļuvis heteroseksuāls vīrietis, kuram māsa ir lesbiete, viņš piedalās debatēs, piedalās televīzijas raidījumos un ar savu gudrību lauž ikviena noliedzēja argumentus, kuri tāpat visiem jau ir zināmi un kurus nekādi viņi nespēj pierādīt,» tā Reimo.

Lisete stāsta, ka viņu likumam paveicās, jo tas tika beigu posmā novests tieši vēlēšanu laikā, aktīvisti gājuši, runājuši, meklējuši palīdzību un piesaistījuši sev uzmanību.

Nākamais solis bija tikšanās ar presi, populārākajiem žurnālistiem un redaktoriem, stāstīšana, kas plānojas nākamajos pāris mēnešos, tas ir veids, kā sagatavot presi un lūgt nostāties LBGT kopienas pusē. Igauņi to arī panāca, prese atbalstīja likumu un neļāvās nekādām otras puses mahinācijām.

«Noliedzēji runāja, ka nopirkām presi, neļāvām atspulguļot viņu viedokli, bet tad jau var teikt, ka nopirkām arī prezidentu, valdības pārstāvjus, mēs neiztērējām ne centa visā šajā laika posmā, kamēr darbojāmies pie tā, lai likums tiktu pamanīts,» atklāj Lisete.

Redzot preses atbalstu, likumu sāka publiski aizstāvēt arī slavenības un ģimenes, visi saprata, ka reizēm nevari stāvēt maliņā, ir jāizvēlas puse un jāaizstāv savs viedoklis.

Tas viss mudināja daudzas slavenības iznākt no «skapja» un paziņot par savu orientāciju, tā izdarīja populāra sporta žurnāliste un dizaineru tandēms, kuri, kā izrādās, kopā ir jau 20 gadus.

«Tālāk sekoja sociālo tīklu profili. Igaunijā ir izveidota lapa portālā «Facebook», kura liek sargāt tradicionālās ģimenes, un tās pastāvēšanas laikā tai seko pieci tūkstoši cilvēku, ģimenes sadusmojās uz šīs lapas veidotājiem un izveidoja savu profilu ar nosaukumu – paldies, bet mūsu ģimenes nav jāsargā, divu dienu laikā lapas sekotāju pulkam pievienojās piecpadsmit tūkstoši cilvēku, tas ir liels skaitlis, ja skatāmies Igaunijas mērogā,» informē Lisete.

Arī tik liels atbalsts no malas, iedzīvotāju puses, ietekmēja politiķus aizdomāties par likumu un vēlāk to atbalstīt.

Arī portālā «Twitter» no dažādu orientāciju cilvēkiem organizācija saņēma fotogrāfijas, kuras pauda atbalstu viņu darbiem, mājas lapā 48 tradicionāli orientētie cilvēki ievietoja video, kuros izsaka atbalstu viendzimuma pāru attiecību legalizēšanai.

Tā igauņiem darbojoties, pienāca balsošanas diena, aktīvisti, kuri turpretī ir heteroseksuāli, vēlējās ko darīt un devās pie parlamenta izvietot ziedus, gar ieeju pavērās milzīga ziedu aleja, un katrs deputāts, neatkarīgi par ko balsojis, saņēma ziedus.

Prezidents visu rītu ofisā gaidīja likumu, lai redzētu, vai parlaments to ir apstiprinājis vai ne; ieraugot, ka ir apstiprināts, viņš lūdza savu sekretāri to nofotografēt ar likumu rokās un ievietoja fotogrāfiju portālā «Twitter», parādot, ka lepojas ar šādu rezultātu.

«Šāda likuma pieņemšana nenozīmē, ka bērnudārzā jāsāk mācīt par anālo seksu, tās ir parastas cilvēktiesības, kuras ir pelnījis ikviens,» tā Lisete.

Lisete un Reimo lepojas, ka tos ar likuma pieņemšanu sveicis pats Stīvens Praiss, kurš ir populārs filmu industrijas darbinieks.

«Tā mēs to paveicām, tas prasīja divpadsmit gadus, nevienu centu, tikai apņēmību, prātu un nekādas negācijas,» smaida Lisete.