Sniegs nokusis, pavasaris īsti nav sācies. Februārī brīvos vakarus ģimenes nereti īsina mājās vai kinoteātros. Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) vecāki un RIGA IFF bērnu filmu programmas Kids Weekend kuratore Kristīne Simsone iesaka labākās filmas, kas ies pie sirds gan bērniem, gan pieaugušajiem.
10 labas filmas bērniem: mudina rūpēties un nebaidīties
Ursus (2011; Latvija)
Viena no pēdējās desmitgades skaistākajām latviešu kinoanimācijām, stāsts par cirka lāci laimes meklējumos. Sirsnīgs ieskats jūtu pasaulē. Turklāt tās vizuālā estētika mudina ņemt rokās krītiņus un zīmēt pašiem savu «ursus» jeb lāci.
Kā tev klājas, Rūdolf Ming? (2010; Latvija)
Lai arī jau labi zināma un teju vai jauno laiku «klasika», šī enerģiskā pašmāju dokumentālā filma ir ne tikai filma «par bērniem», bet arī domāta bērniem. Skatījums uz vienaudžiem un viņu pasaules redzējumu ir ļoti nozīmīgs redzesloka paplašināšanai.
Dziedot lietū/Singin' In the Rain (1952; ASV)
Liela daļa Holivudas klasisko mūziklu iederas ģimenes kino žanrā — arī šī leģendārā lente. Lipīgie meldiņi un dejas virtuoza Džīna Kellija sniegums mudinās padungot.
Hugo un Jozefīne/Hugo och Josephin (1967; Zviedrija)
Sirsnīgs un amizantiem piedzīvojumiem pilns stāsts par divu bērnu draudzību. Klasiska, labsirdīga piedzīvojumu drāma un pozitīvs mudinājums mazajiem skatītājiem par draudzību un tās nozīmi.
Floklīpas kauss/The Pinchcliffe Grand Prix (1975; Norvēģija)
Norvēģijas bērnu kino klasika un skatītākā filma. Intriģējošs un savā vizuālajā niansētībā aizraujošs animācijas stāsts par kāda izgudrotāja dalību formulas sacīkstēs. Filma ir piedzīvojumu pilns skats uz prasmi sacensties godīgi.
Mans kaimiņš Totoro/My Neighbour Totoro (1988; Japāna)
Viens no zīmīgākajiem un arī slavenākajiem leģendārā japāņu animatora Hajao Mijadzaki darbiem — stāsts par divu māsu neparasto satikšanos ar labestīgu meža gariņu (vai, kā pūkaino milzeni dēvē citviet, — trolli) Totoro. Kā itin visas Mijadzaki filmas, arī šī ir izdomas bagāts, sirsnības pilns darbs, kas uzsver būšanu harmonijā ar dabu, apkārtējo vidi un cilvēkiem. Šī ir laba skatāmviela ģimenēm, kurās aug vairāki bērni, — stāsts neuzbāzīgi mudina bērnus parūpēties par jaunākajiem brāļiem un māsām. Bez vecuma ierobežojuma.
Tas neesmu es, zvēru!/C'est pas moi, je le jure! (2008; Kanāda)
Jestra, sirsnīga un maķenīt smeldzīga kvebekiešu komēdijdrāma, kuras galvenais varonis, desmitgadīgais Leons, apveltīts ar ļoti bagātu iztēli, šķirtiem vecākiem un neizturamiem kaimiņiem. Filma, kas ar humoru un delverīgu piedzīvojumu garu gudri aplūko sensitīvu tēmu — ģimenes iziršanu un vientulības sajūtu pieaugot. Noderīga skatāmviela ne tikai visiem, kas pieaug, bet arī tiem, kurus piemeklējušas rūpes. Ieteicams no 10 gadu vecuma.
Panika ciemā/A Town Called Panic (2009; Beļģija)
Komiskās animācijas filmas galvenie varoņi ir plastikāta rotaļu figūras (zirgs, kovbojs un indiānis), kurus piemeklē komiskas un noslēpumainas situācijas. Beļģu autoru tandēms filmu uzņēmis manierē, kas atgādina bērnu spēlēšanos. Pieticīgs izpildījumā, asprātīgs stāstā, šis darbs var iedvesmot iztēli un, kas zina, motivēt uzņemt pašiem savu stop-motion filmu, kurā galvenās lomas spēlē pašu rotaļlietas — viedierīču laikmetā mājas apstākļos tas ir pilnīgi iespējams. Ieteicams no 5 gadu vecuma.
Ernests un Selestīne/Ernest & Celestine (2012; Francija)
Lāči un peles ir ienaidnieki, nevis draugi, — tādi uzskati valda abu galveno varoņu, peles Selestīnes un lāča Ernesta, paralēli līdzpastāvošajās pasaulēs. Tomēr abi sadraudzējas un visiem pierāda pretējo. Fascinējoša un vizuāli izsmalcināta animācijas filma vieglās retro noskaņās. Jaunos skatītājus rosina uz lietām raudzīties rūpīgāk un par tām formulēt savu viedokli, nevis pieņemt citu izveidoto. Bez vecuma ierobežojuma.
Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem/Beasts of the Southern Wild (2013; ASV)
Neatkarīgā kino pērle ar brīnumpasakas un piedzīvojumu filmas piedevu, kā arī vizuāli bagāts stāsts par ASV dienvidaustrumu nepieradinātajiem purvāju plašumiem. Stāsta centrā - mazas meitenes redzējums uz pasauli un centieni to izprast, rodot atbildes uz dažādiem sarežģītiem jautājumiem un mācoties sadzīvot ar zaudējumu. Labestīgs un veselīgs skatījums uz eksistenciāli «lielām lietām» no bērna perspektīvas, kas māca nebaidīties. Ieteicams no 10 gadu vecuma.