Elīna Dzelme ar panākumiem prezentē savu personālizstādi Kijevas mākslas mīļotājiem

Ideja veidot jaunu personālizstādi māksliniecei radās nezinot, kur darbi varētu tikt prezentēti. Parasti Elīna pati meklēja piemērotu vietu savām izstādēm, šoreiz telpas atrada viņu, un par to māksliniece ir ļoti pateicīga.

«Ikvienam gleznotājam ir apzināta vēlme prezentēt darbus ārpus savas valsts robežām, dzirdēt vērtējumu, redzēt reakciju, lai beidzot saprastu – kas ir kas. Latvijā mani galvenokārt uztver kā aktrisi, publisku personu un manas izstādes visi vēro caur personības prizmu, asociē visu ar maniem darbiem, rīcību un personības iezīmēm. Ārpus valsts robežām tiek vērtēti paši darbi, un tas ir vilinoši,» saka Elīna.

Elīna priecīga stāsta, ka izstādes atklāšanu apmeklēja Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns, kurš uzstājās arī ar uzrunu, viesu vidū bija arī Spānijas vēstnieks, dažādi mākslas kritiķi un ar mākslas pasauli saistīti cilvēki.

«Kijevā ir brīnišķīgi cilvēki, mani lieliski uzņēma, jutos mīlēta un novērtēta. Izstāde noritēja ar panākumiem, dzirdēju daudz labu vārdu no mākslas kritiķiem. Saņēmu arī dažādus piedāvājumus rīkot izstādes un piedalīties dažādos videofestivālos - šādu piedāvājumu saņēmu, jo pirmo reizi prezentēju sevis veidotu videoinstalāciju,» priecājas Elīna.

Izstādi «Orlando» Elīna nedomā prezentēt Rīgā, jo nevēlas saņemt vērtējumus no draugiem un nedraugiem, ciniķiem un pielūdzējiem.

«Tas, ka mani darbi ir personiski, nevienam nav noslēpums, to vienmēr esmu teikusi un nevaru noliegt, ka gleznojot egoisms iet visam pa priekšu. Prezentējot izstādi Kijevā, sapratu cik lieliski ir uz visu paskatīties no malas un nejusties kā «dzeltenās preses» zvaigznei, kurai prasa tikai to, ko viņa darīs vasarā, ar ko guļ vai kādā krāsā viņai mugurā apakšbikses,» ironizē Elīna.

Sajūtu, ka tiek vērtēti darbi, ne viņa pati, māksliniece Kijevā sajuta pirmo reizi, un tas bijis ļoti patīkami.

«Kaut arī dzimumi ir tik atšķirīgi, tie savstarpēji sajaucas. Katrā cilvēciskā būtnē vērojama svārstīšanās no viena dzimumu uz otru, un bieži vien vīrieša vai sievietes veidolu uztur spēkā tikai apģērbs. Bet zem tā dzimums ir pretējs tam, kas vērojams virspusē,» - tā rakstījusi Virdžīnija Vulfa, kuras interpretētais Orlando tēls šoreiz kļuvis par mākslinieces Elīnas Dzelmes izstādes iedvesmas avotu.

«Elīnas mākslas galvenā tēma ir SIEVIETE. Viņa atklāj sievietes būtību un vientulību vīriešu pasaulē, radīšanas sāpes, bet blakus ir groteska un ironisks smaids, pat mazdrusciņ paštīksmināšanās un pašsaprotama vēlme būt uz pjedestāla. Viņas SIEVIETES dzīvo, cieš un dejo nosacītā, tukšā telpā kaut kur Nekurienes vidū, izplatījumā. Viņa deformē, lai atrastu līniju, kas izteiktu maigumu, naidu, dusmas, mīlestību. Elīna negrib un nevar zīmēt citādi, kaut zina, kā ir «pareizi,» - tā par Elīnas Dzelmes radošajiem eksperimentiem izsakās mākslas zinātniece Sarmīte Sīle.

Izstāde «Orlando» gan gleznās, gan drosmīgā, provokatīvā videostāstā sievietes radošās un seksuālās brīvības tēmu noved līdz apogejam. Izzūd robežas starp dzimumiem, starp pareizo un nepareizo, skaisto un neglīto, ētisko un neētisko.

Paliek tikai brīvības alkas, kas ir spēcīgākais no drosmīgas radošas personības un mākslas fakta dzinuļiem.