Režisors arī pastāstīja, ka šī Vailda novele ir ļoti populāra Krievijā, pēc tās ir veidoti vairāki mūzikli un multfilma. Latvijā to līdz šim iestudējis tikai Leļļu teātris.

Mūzikla literāro pamatu veido Aleksandra Ščerbaka oriģinālluga, kas tapusi pēc Vailda noveles. Autors žurnālistiem apgalvoja, ka Vailda noveli ir papildinājis ar dažiem sižeta pavērsieniem, kas radīs papildu jautrību zālē.

«Spoks no Kentervilas» stāsta par misteru Hairamu B. Otisu, kurš ir iegādājies vecu angļu pili, kurā, kā noskaidrojas, dzīvo arī dzimtas spoks. Spokainais sers Simons de Kentervils nekādā mērā nav iepriecināts par vulgāro amerikāņu iebrukumu savā īpašumā. Mūzikla sižetu veido jautru pārpratumu virkne.

Pauls preses konferencē uzsvēra, ka jebkurai grēcīgai dvēselei Dievs piedod, ja to kāds pažēlo. Mūziklā tā ir kāda meitenīte.

Komponists atzina, ka labāk, protams, būtu veidot mūziklu ar kādu jautru vietējo sižetu, tomēr dziļi psiholoģiskām drāmām rakstīt mūziku viņš vairs nevēloties.

Izrādes melodijas ir vienkāršas, ritmiskas, viegli izdziedamas. Tām, pēc Paula teiktā, īpašu noskaņu piedos arī krievu valodas skanējums. Šajā izrādē atšķirībā no «Odesa, burvīgā pilsēta...» Pauls pats klavieres nespēlēs. Komponists nožēloja, ka izrādē nav iespējams izmantot orķestri, būs jāiztiek ar fonogrammu.

Kopumā mūziklā «Spoks no Kentervilas» ir 18 muzikāli numuri.

Izrādē lomas atveidos Oļegs Teterins, Jeļena Sigova, Olga Ņikuļina, Pāvels Griškovs, Jevgēnijs Šurs, Sergejs Gorohovs, Veronika Plotņikova, Jekaterina Frolova un citi.