Bergmanis teica, ka, iepazīstoties ar pabeigtās dienesta pārbaudes rezultātiem, viņam nav pamata piemērot sodu. Lai arī būtiski pārkāpumi nav tikuši konstatēti, atsevišķām jomām ir nepieciešami uzlabojumi, kas muzeja vadībai būs jāievieš.

«Tur ir bijuši pārkāpumi, taču ne tādā nozīmē, tāpēc man ir grūti sodīt cilvēku. Mums bijušas tikšanās ar muzeja kolektīvu un direktori, un esam vienojušies, ka tiks veikti uzlabojumi muzeja darbā. Daļa no ieteikumiem jau ir izpildīti un ņemti vērā. Pēc gada būs kārtējā muzeja direktores izvērtēšana, un 2016.gadā ņemsim vērā, kā ir veicies ar ieteikumu ieviešanu. Acīmredzot ir bijuši dažādi notikumi, kas kādam no viņa redzespunkta izskatījušies savādāk,» uzsvēra Bergmanis.

Jau ziņots, ka vairāki desmiti Latvijas Kara muzeja darbinieku bija nosūtījuši vēstuli aizsardzības ministram Bergmanim, kurā kritizēja muzeja direktori Fleiju, norādot, ka viņā vairs nesaskata līderi un rīcības spējīgu vadītāju, kas turpmāk spētu īstenot muzejam uzstādītos mērķus.

Medijiem izplatīto vēstuli bija parakstījis 51 muzeja darbinieks.

Vēstules parakstītāji apgalvoja, ka Fleijai profesionālās ētikas pamatprincipi ir tikai deklaratīvs lozungs. Darbinieki apgalvoja, ka muzejs vadīts autoritārā jeb vienpersoniskā stilā un tas sekmējis darbinieku iniciatīvas izskaušanu, nevēlēšanos brīvi izpaust savu radošo garu un saspringtu darba atmosfēru. Muzeja direktore arī esot līdz minimumam samazinājusi muzeja zinātniskās padomes lomu lēmumu pieņemšanā par muzeja attīstību un ilgtspējas nodrošināšanu.

Darbinieki arī pauda, ka Fleija darbā un lēmumu pieņemšanā pārsvarā balstās uz emocijām, nevis uz zināšanās balstītiem argumentiem vai muzeja kolektīva viedokli un ierosinājumiem.

Vēstules parakstītāji apgalvoja, ka muzeja infrastruktūra Fleijas vadības laikā nav radikāli uzlabojusies - muzeja krātuves regulāri applūst, jumts tek, ventilācijas sistēma nedarbojas, sanitārie mezgli neiztur apmeklētāju slodzi, taču risinājumi šīm problēmām gadiem netiek meklēti.