Savukārt Ziemassvētku vakarā egle tiek novietota atsevišķā telpā no tās, kurā tiek vakariņots. Kad paēsts, atskan zvana skaņas, kas bērnus aicina skriet pie eglītes un raudzīt, kādas dāvanas atstājis mazais Jēzus.
Grieķija
Ziemassvētku vakarā grieķu bērni, īpaši zēni, dodas no mājas uz māju un dzied kalandas. Dziedot bērni spēlē bungas un trijstūri, un bieži vien tiem līdzi rokās ir arī kuģa modelītis ar zelta elementiem - tas ir sens grieķu simbols. Par skaistu dziedāšanu bērni var saņemt naudu, saldumus, riekstus un žāvētas vīģes.
Lai gan eglītes rotāšana ir populāra arī Grieķijā, krietni senāka tradīcija ir katrā mājā pie griestiem piekārta sekla koka bļoda, uz kuras koka krusts aptīts ar bazilika zariņu. Koka bļodā nedaudz ieliets svētais ūdens, lai glabātu bazilika zariņu dzīvu un svaigu. Reizi dienā kāds no ģimenes locekļiem, visbiežāk māte, ar šo bazilika zariņu apsmidzina istabas ar svēto ūdeni, lai atbaidītu ļaunos garus, kas, pēc grieķu ticējumiem, cilvēkiem spējīgi nodarīt ko sliktu 12 dienu periodā no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai.
Meksika
Meksikāņu bērniem par Ziemassvētku dāvanām jāpacīnās pašiem. Bērniem, lai tiktu pie dāvanām, ar aizsietām acīm un garu nūju rokās jāaizsniedz liela, spilgti izkrāsota figūra, saukta par pinatu. To piepilda ar dāvanām un saldumiem un pakar pie griestiem, tad bērnus aicina to nokratīt zemē. Pinatu bieži rotā kā bumbu ar septiņām virsotnēm ap to. Katra stara virsotne simbolizē «septiņus nāves grēkus».