10. Unknown Mortal Orchestra «Multi-Love»

Amerikāņu un jaunzēlandiešu apvienotā grupa «Unknown Mortal Orchestra» savu trešo albumu «Multi-Love» laidusi klajā 26. maijā. NME grupas dziedātāja Rubana Nilsona (Ruban Nielson) radīto skaņu pasauli salīdzina ar Prinsu, Beku, Sly Stone u.c.

9. The Maccabees «Marks To Prove It»

Britu rokgrupa «The Maccabees» ar albumu «Marks to Prove It» šogad spējusi ne tikai iekarot Apvienotās Karalistes albumu top20, bet arī pārliecināt NME kritiķu komandu.

8. Foals «What Went Down»

Oksfordas matemātiskā roka (vismaz tā var raksturot grupas debijas plati) kolektīvs «Foals» nav no tiem, kas koncerttūres laikā var sacerēt jaunu albumu. Grupa labprāt strādā ierakstu studijā un studijas darbam pakārto koncertus, nevis otrādi.

Jaunajā platē, kas seko 2013. gada «Holy Fire», solists - grieķu izcelsmes jauneklis Janis Filipakis (Yannis Philippakis) un kompānija pievēršas smagākam skanējumam.

7. Lana Del Rey «Honeymoon»

Homēra Odisejā ir atrodamas tādas būtnes kā sirēnas, kas daļēji līdzinās sievietēm, daļēji putniem, un ar saldām mīlas dziesmām vilina jūrniekus uz savu salu, dziesmu savaldzināto vīru kuģus uztriecot uz klintīm. Arī klausoties Lanas del Rejas jauno plati, neviļus jūti, ka ar liegām melodijām, čukstošu, viegli erotizētu, ieaijājošu balsi šī dziedošā sirēna mūs ved pretī katastrofai, pasaules galam, bezdibenim, no kura lai izrautos, vienīgā iespēja ir uzspiest atskaņotājā pogu «stop».

Lana var patikt, var nepatikt, taču kopš 2011. gada izraušanās singla «Video Games» (2009. gadā jau tika izdots dziedātājas (toreiz viņa sevi dēvēja par Liziju Grantu) mazalbums «Kill Kill», kas ievērību neguva), ar šo dāmu ir jārēķinās. Dziedātājas debijas plate «Born to Die», kurā tika sakausēti hiphopa, triphopa bīti ar piecdesmito un sešdesmito gadu popmūzikas stīgu aranžējumiem, kļuva par sensāciju, pārdodot (kopā ar bonusizdevumu «Paradise») septiņus miljonus kopiju visā pasaulē. Arī TVNET šo ierakstu ierindoja starp desmit labākajiem 2012. gadā.

Ilgi nebija jāgaida nākamais Lanas iznāciens - blūzroka meistara Dena Auerbaha producētais turpinājums «Ultraviolence», kas nebija tik veiksmīgs kā «Born to Die». Lanai vienkārši īsti nepiestāvēja roka meitenes tēls.

Acīmredzot, pati to apjaušot, Lana tikai 14 mēnešus pēc «Ultraviolence» šogad laidusi klajā jaunu studijas plati ar romantisko nosaukumu «Honeymoon» («Medusmēnesis»), kurā atgriežas pie tā, kas viņai padodas vislabāk, - tumšām balādēm stīgu aranžējumu un triphopa bītu pavadījumā. Mūzikas kritiķi vairāku Lanas dziesmu pavadījumu nodēvējuši par «trap-pop».

6. CHVRCHES «Every Open Eye»

Glāzgovas sintpopa, elektropopa apvienību «CHVRCHES» (izrunā kā «churches») ar «Every Open Eye» veiksmīgi seko 2013. gada debijas platei «The Bones of What You Believe».

Jauno albumu trio sāka rakstīt šā gada janvārī paši savā pagraba studijā Glāzgovā, kad bija atgriezušies no pirmās plates turnejas. Nekādas lielas izmaiņas grupas skanējumā nav notikušas. Vīri turpina izmantot DSI Prophet 08, Mini Moog, Roland Juno 106 u.c. stilīgus sintezatorus, «NI Maschine» bungmašīnu, savukārt soliste Lorena Meiberija (Lauren Mayberry) sacer vārdus un melodiju.

5. Tame Impala «Currents»

Lai arī koncertos šis Austrālijas roka kolektīvs rada iespaidu, ka ir pilnasinīga, radoša rokgrupa, patiesība ir tāda, ka «Tame Impala» («Pieradīnāta antilope») ir viena cilvēka - perfekcionista Kevina Pārkera (Kevin Parker) studijas projekts. Jūlija vidū klajā laists trešais «Tame Impala» ieraksts «Currents» («Straumes»), kas daudzus grupas cienītājus pārsteidzis nesagatavotus. Sešdesmito, septiņdesmito gadu autentiskā psihedēliskā rokmūzika transformējusies ne mazāk psihedēliskā disko mūzikas hibrīdā.

Arī TVNET augstu vērtē šo plati.

4. Wolf Alice «My Love Is Cool»

Jaunā britu grupa «Wolf Alice», kura šovasar lieliski uzstājās Glastonberijas festivālā, radījusi vienu no spēcīgākajiem debijas ierakstiem.

3. Jamie xx «In Colour»

2009. gadā četri Londonas jaunekļi melnā - grupa «The xx» ieskicēja jaunas vadlīnijas lielajā mūzikas industrijas spēļu laukumā. Grupas debijas plates «XX» skanējums - katrs bungmašīnas sitiens, katra ģitāras arpedžija vai vokāla celiņš atradās savā vietā - tas bija minimālisms, kas iedarbojās ar simtgalvaina orķestra jaudu. Viens no šiem jaunekļiem - tieši tas, kurš atbildīgs par bungmašīnām un sintezatoriem, Džeimijs Smits (Jamie Smith) jeb «Jamie xx», šovasar laidis klajā pirmo soloierakstu. Arī tas iedarbojas! (skat. TVNET recenziju)

2. Kendrick Lamar «To Pimp a Butterfly»

Komptonas repera Kendrika Lamāra albums, šķiet, būs viens no šā gada kritiķu atzītākajiem. Nule «To Pimp A Butterfly» saņēma 11 «Grammy» nominācijas. Vairāk nomināciju saņēmis tikai Maikls Džeksons, kurš 1984. gadā tika nominēts «Grammy» balvām 12 kategorijās.

«To Pimp A Butterfly» ir Lamāra pirmais albums pēc trīs gadu pārtraukuma. Līdzās dziesmām tajā ir ierunāti teksti un nelieli džeza skaņdarbi. Albumam ir spēcīgs politisks zemteksts, jo tajā runāts par rasismu ASV un izsmieti amerikāņu politiķi.

1. Grimes «Art Angels»

Monreālas multimāksliniece Klēra Bušē (Claire Boucher, 27) jeb «Grimes» pirms dažiem gadiem no pavisam šauram lokam zināmas elektroniskās mūzikas mākslinieces kļuvusi par starptautisku hipsterkustības sensāciju.

«Art Angels» (digitāli izdots 6. novembrī, bet fiziskā nesējā - 11. decembrī) jūtams kaut kas no baroka popa (ievadošais stīgu brīnums «laughing and not being normal»), kaut kas no elektroniskās deju mūzikas, hiphopa, pankroka, deviņdesmito popmūzikas («Butterfly» izskan kā kaut kas no Dženetas Džeksones deviņdesmito gadu arhīva) un psihedēlijas. Visas platē dzirdamās skaņas producējusi viņa pati bez jebkādu superproducentu palīdzības. Šo faktu, starp citu, Klēra bieži uzsver, kritizējot mūzikas industriju, kurā sievietēm atvēlēta tikai aukliņās iekārtu leļļu loma.