Britu izdevums NME dziedātājas Elijas Goldingas (Ellie Goulding) trešā albuma «Delirium» recenziju sāk ar frāzi «Popmūzika? Tā mūsdienās izklausās tik vienveidīga, vai jums tā nešķiet?» Nudien, ja sešdesmitajos gados top40 hitu skaņas arhitekti bija Fils Spektors, Bērts Baharahs, astoņdesmitajos Diana Vorena (Diane Warren), tad pēdējos gados radioviļņos skan skandināvu producentu sacerēti un producēti «produkti». Īpaši, protams, jāizceļ 44 gadus vecais zviedrs Makss Martins (Max Martin), kurš pielicis savu maģisko pirkstu arī Goldingas jaunajām dziesmām.
Ellie Goulding «Delirium»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ellie Goulding «Delirium»
(Polydor Records)
8/12
Britu dziedātājas Elijas Goldingas vārds mūsu pusē nav svešs. 28 gadus vecā popzvaigzne Latvijā uzstājusies divas reizes - Rīgā, «Palladium» koncertzālē, un 2014. gadā Salacgrīvā, «Positivus» (skat. foto). Arī TVNET slejās par Goldingu esmam rakstījuši gana daudz, savulaik izceļot jauno dziedātāju rubrikā «Uz radara».
Goldinga visus šos gadus ir bijusi stabila topu iemītniece, īpaši, protams, dzimtajā Lielbritānijā un Eiropā, taču divi singli - «Anything Could Happen» un īpaši «Lights», - veiksmīgi pirms pāris gadiem startēja arī Amerikā. Tomēr tikai šogad, pateicoties erotiskās filmas «Fifty Shades of Grey» («Greja piecdesmit nokrāsas») skaņu celiņā iekļautajai jau minētā Maksa Martina sacerētajai dziesmai «Love Me Like You Do», par Goldingu uzzināja visa pasaule, arī visas seksuāli nodarbinātās pasaules mājsaimnieces. Protams, ne jau sekss ir būtisks, bet gan sīrupsaldā romantika, kas caurvij gan filmu, gan arīdzan Goldingas dziesmu.
Touch me like you do, touch me like you do
What are you waiting for?
Nu, ko tu vēl gaidi? Viss savās vietās...
Protams, pēc šāda grāvēja ar kaut ko līdzvērtīgu turpināt ir gandrīz neiespējami, bet jebkurā gadījumā dzelzs jākaļ kamēr tā karsta, un Goldinga šo situāciju izmantojusi, laižot klajā trešo studijas plati.
Pati dziedātāja «Delirium» raksturo kā lielu, plaši skanošu pop albumu, un tā tapšanā pieaicinājusi tikai spicākos popmūzikas producentus.
Par Maksu Martinu viss skaidrs. Viņš arī aktuālā singla «On My Mind» līdzautors, kā arī piedalījies dziesmu «Army» un «Lost and Found» (visur esošais izsauciens «Hei!» dzirdams arī šeit) tapšanā (šīs divas dziesmas mierīgi varētu iekļaut arī Teilores Sviftas albumā «1989» vai Kārlijas Rejas Džepsenas vai Selēnas Gomesas jaunajos albumos... nu, jūs sapratāt).
Otrs smagsvars ir inteliģentās popmūzikas producents, dueta «The Bird And The Bee» dalībnieks Gregs Kurstins (Greg Kurstin), kas strādājis ar Pinku, Sia, Kešu, Liliju Alenu u.c. Arī ar pašu Goldingu dziesmās «Burn» un «Goodness Gracious» no iepriekšējā albuma «Halcyon Days». Viņa spalvai jaunajā platē pieder veseli seši skaņdarbi (ja neskaitām bonus dziesmas). No tām tad izceļami, manuprāt, ir divi - «Something in the Way You Move», kas pantā un piedziedājumā balstās uz kustīga astoņdesmito gadu stila bīta, un mazliet sasaucas ar pirms pāris nedēļām izdoto Selēnas Gomesas (Selena Gomez) «Me & the Rhythm» un «Around U», kas atgādina kaut ko no agrīnās Goldingas.
Ierakstā Goldingas balss skan lieliski, taču koncertos, kā to redzējām Rīgā, viņas balss nav gana jaudīga, arī tonāli bieži vien neprecīza (MTV balvu ceremonijā ar «Love Me Like You Do» viņa pamatīgi nomocījās).
Tāpēc jau ieraksts ir ieraksts, un mūzika konservētā veidā iedarbojas uz klausītāju citādāk nekā dzīvais skanējums.
Ja godīgi, es sāku nogurt no šādas nenoliedzami labskanīgas, bet tomēr perfekti nopulētas, daudzviet pārproducētas popmūzikas. Šogad tādas bijis visnotaļ daudz - sākot ar Selēnu, beidzot ar Kārliju Reju Džepsenu. Ja katru dienu dzeram saldu limonādi, nekas labs jau galarezultātā nav gaidāms. Es nesaku, ka Elijai tagad vajadzētu ierakstīt akustisku albumu, pievērsties kādiem eksperimentiem, taču brīžiem aiz sintezatoru un bungmašīnu vāliem sāk pazust viņas personība. Elija nav Madonna vai Riana, viņai īsti nepiestāv stadioni. Varbūt pēc šā albuma viņa izplosīsies pa topiem, apliecinās sevi un ar nākamo ierakstu atgriezīsies pie mazliet intīmāka formāta.
Izdošanas datums - 06.11.2015.