Oskarotais režisors Paolo Sorrentino («Dižais skaistums», «Ģimenes draugs», «Il Divo» u. c.) turpina plūkt laurus starptautiskajos kinofestivālos, saņemot labākās balvas. Tikko uz ekrāna iznākusī lente «Jaunība» jau nominēta Kannu kinofestivāla «Zelta palmas zaram» un skatītāju simpātiju balvai Karlovi Varu festivālā. Nav grūti iztēloties, ka balvu skaits turpinās arvien pieaugt. Džeina Fonda jau saņēmusi «Hollywood Film Awards» kā labākā otrā plāna aktrise šajā lentē…

Filmas «Jaunība» darbība varētu risināties gan Kannās, gan Karlovi Varos, arī Druskininkos un kaut kad perspektīvā, iespējams, pat Jūrmalā, taču atbilstoši scenārijam divi pasaulslaveni mākslinieki - scenārists un komponists - satiekas Šveices kūrortā, lai, kā ierasts, atvilktu elpu, relaksētos, izbaudītu masāžas un pie viena tiktu galā arī ar mazāk patīkamām procedūrām.

Hārvijs Keitels (scenārists) starplaikos starp veselību uzlabojošām procedūrām cenšas izdomāt efektīgu nobeigumu savai jaunajai filmai.

- Jūs sakāt, ka nākat no pašas karalienes? Lūdzu, runājiet ātrāk, jo pēc piecām minūtēm man jābūt uz zarnu skalošanu, - šādiem vārdiem Maikla Keina atveidotais komponists izvada uzmācīgu viesi, kurš ieradies, lai aicinātu viņu uzstāties Bakingemas pilī.

Ja vien būtu gribējis, Paolo Sorrentino būtu varējis ar šādiem tekstiņiem piebārstīt visu filmu, un rezultātā būtu tapusi komēdija, kuras laikā skatītāji būtu smējušies, vēderu turēdami. Taču dižais režisors ir palicis uzticīgs savam žanram - smalkai, ironiskai drāmai. Asprātības ir precīzi izkaisītas pa visu filmu. Tās liek pasmaidīt, taču vienlaikus arī aizdomāties - kas gan mani pašu gaida vecumdienās, kuras neizbēgami tuvojas?

Starp citu, tuvā vecuma raizes un bažas lieliski kompensē gan izcilā komponista un scenārista nākotnes izredzes, gan viņu limuzīnu vadītāju jaunība.

- Man laiks doties pie miera… - skumīgi paziņo komponists.

- Bet man vēl ne! - braši attrauc viņa draugs, jauns puisis, Holivudas zvaigzne.

Piekritīsiet, ka šāds dialogs varētu risināties arī starp cilvēkiem bez skaļiem tituliem. Tātad filma domāta gan VIŅIEM, gan mums visiem!

Sorrentino paliek sev uzticīgs. Skatītājus gaida ekrāna zvaigznes, lieliski Alpu kalnu skati un, pats galvenais, pieskaršanās katra iekšējam «Es», lai cik dziļi tas būtu apslēpts. Izcilais režisors tomēr ir pratis tam piekļūt…

Savukārt dedzīgi kinomāni jaunajā itāļu filmā neapšaubāmi pamanīs atsauces uz meistara iepriekšējiem darbiem, bet, parakņājušies atmiņās, atradīs arī asociācijas ar Alana Pārkera filmu «Ceļš uz Velvilu» un pat ar Grigorija Aleksandrova «Jautrajiem zēniem». Jebkurā gadījumā brīnišķīgās govis ar zvaniņiem kaklā, turklāt vēl ar muzikālo dzirdi, šķiet apbrīnojami pazīstamas.

_{Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.}