Redaktores Lienes Akmens runa pārliecināja par grāmatas daudzveidību un literāru augstvērtību, kuru dramatismu akcentē interviju, dokumentu un liecinieku komentāri katras nodaļas beigās.
Prāmja «Estonia» lieta ir tik slepena un tik aizliegta, ka interese par šīs katastrofas cēloņiem dažiem pētniekiem ir bijusi liktenīga.
To skaidri apliecina arī šodienas situācija, kad katra jauna informācija par prāmja katastrofas pētījumu izraisa amatpersonu strauju norobežošanos no publiskas viedokļa izteikšanas, vai jebkādiem komentāriem par šo tematu.
Varētu uzskatīt, ka nav jau vairs ko teikt, 20 gadi pagājuši, kāpēc cilāt senus notikumus… Jebkuras atrunas izklausās neveiklas, un tas ir tāpēc, ka nevainīgu upuru nāvēm dzelmē nav noilguma. Neatkarīgi no tā, vai patiesība tiks vai netiks atklāta, šie cilvēki būs un paliks miruši jūras dzelmē.
Šajā, prāmja lietā, jautājumu tik un tā paliks vairāk nekā atbilžu. Lasītājam pašam ir ļauts izvēlēties, kurai autora piedāvātajai versijai ticēt, kurai ne. Grāmata ir visaptverošs, izcils romāns, kurā meistarīgi vijas vairākas sižeta līnijas, kulminējot un dramatiskā galapunktā. Literārs baudījums ar skaudriem faktu komentāriem, šis romāns sola piedzīvojumus dažādās frontēs. Pēc izlasīšanas vienaldzīgam būt vairs nav iespējams.
Apzinoties, ka «Estonia» nogrimšana bija tikai likumsakarīga nejaušība iepriekš nesaskaņotu nelikumību ķēdē, kura aizsākusies krietni agrāk, ir saprotams, ka noslēpums ir samilzis un kopā ar laika balastu kļuvis nepanesami smags. Ja vēl tas būtu viens vienīgs noslēpums, bet tā diemžēl nenotiek.