22. septembrī lūgtu viesu pulkā Rīgas Brīvostas pārvaldē notika skandalozās Marata Kalandarova grāmatas «Vīza uz dzelmi. Ārpus atļautās robežas» prezentācija. Marats Kalandarovs, kara vēsturnieks, žurnālists un rakstnieks, ir pēdējais zināmais prāmja «Estonia» nogrimšanas iemeslu pētnieks. Viņa pētījumu gaitas šajā pasaulē ir beigušās. Lasītāju vērtējumam autors atstājis gandrīz 1000 lappušu biezu romānu, kas izdots divās grāmatās, un spēj laupīt ne vienu vien miegam atvēlamo stundu jau ar pirmajām lappusēm.
Izdota jauna grāmata par prāmja «Estonia» nogrimšanas iemesliem (6)
Prezentācija sākās ar aktiera Jāņa Vimbas lasījumu. Turpinājumā žurnālists Arno Jundze dalījās savos priekšstatos par abām autora grāmatām, atzinīgi izsakoties par autora žurnālista neatlaidību, pētot šo īpašas bīstamības objektu, kā arī iedrošinot dzīvot tālāk, un mainīt to, ko spējam ietekmēt šodien.
Baltijas jūra kļuvusi ne tikai par mūža mājām neskaitāmiem upuriem kara laikā, bet arī par paslēptuvi milzīgam apjomam ķīmisku ieroču, kuri tika nogremdēti pēc kara. Nav zināms, cik daudz laika ir atlicis, līdz ķimikāliju mucu sieniņas kapitulēs jūras ūdens priekšā, un kāda mēroga ekoloģiska katastrofa ir sagaidāma pēc tam.
Antiglobālistu līderis Andris Orols izteica cerību, ka zinātniekiem ir vīzija, kā risināt ekoloģisko krīzi Baltijas jūrā, tomēr atgādinot par laika faktora nenosakāmo dabu. Iespējams, bieza kārta cementa apturētu procesu un atliktu risinājumu vēl uz kādu laiku, sacīja vides entuziasts.
Sirsnīgu un aizkustinošu uzrunu sacīja autora meita Laura Kalandarova, un atklāja, ka viņas tēvam ir bijuši daži stabili pierādījumi, kuri grāmatā ir ievīti literārajā daļā, jo faktos un komentāros tos likt būtu bijis pārāk bīstami.
Redaktores Lienes Akmens runa pārliecināja par grāmatas daudzveidību un literāru augstvērtību, kuru dramatismu akcentē interviju, dokumentu un liecinieku komentāri katras nodaļas beigās.
Prāmja «Estonia» lieta ir tik slepena un tik aizliegta, ka interese par šīs katastrofas cēloņiem dažiem pētniekiem ir bijusi liktenīga.
To skaidri apliecina arī šodienas situācija, kad katra jauna informācija par prāmja katastrofas pētījumu izraisa amatpersonu strauju norobežošanos no publiskas viedokļa izteikšanas, vai jebkādiem komentāriem par šo tematu.
Varētu uzskatīt, ka nav jau vairs ko teikt, 20 gadi pagājuši, kāpēc cilāt senus notikumus… Jebkuras atrunas izklausās neveiklas, un tas ir tāpēc, ka nevainīgu upuru nāvēm dzelmē nav noilguma. Neatkarīgi no tā, vai patiesība tiks vai netiks atklāta, šie cilvēki būs un paliks miruši jūras dzelmē.
Šajā, prāmja lietā, jautājumu tik un tā paliks vairāk nekā atbilžu. Lasītājam pašam ir ļauts izvēlēties, kurai autora piedāvātajai versijai ticēt, kurai ne. Grāmata ir visaptverošs, izcils romāns, kurā meistarīgi vijas vairākas sižeta līnijas, kulminējot un dramatiskā galapunktā. Literārs baudījums ar skaudriem faktu komentāriem, šis romāns sola piedzīvojumus dažādās frontēs. Pēc izlasīšanas vienaldzīgam būt vairs nav iespējams.
Apzinoties, ka «Estonia» nogrimšana bija tikai likumsakarīga nejaušība iepriekš nesaskaņotu nelikumību ķēdē, kura aizsākusies krietni agrāk, ir saprotams, ka noslēpums ir samilzis un kopā ar laika balastu kļuvis nepanesami smags. Ja vēl tas būtu viens vienīgs noslēpums, bet tā diemžēl nenotiek.