«1995. gadā izrādē «Uguns un nakts», kur piedalījās Kārlis Zariņš, man bija pirmais pārdzīvojums. Viņš vienmēr saglabāja jauneklību un spēja pielāgoties jaunajam, bija azartisks. Kad 1996. gadā kļuvu par Nacionālās operas direktoru, Kārlis vēl spēja saglabāt labu vokālo formu, un bija prieks redzēt viņu uz skatuves.»

«Viņš vienmēr sniedza savas idejas un padomus, dalījās pieredzē, vērtēja jauniešu uzvedumus. Mums viņa viedoklis vienmēr bija svarīgs. Viņš bija ļoti labvēlīgs, gaišs un atvērts jaunajiem māksliniekiem.

Zariņš nekad nebija kritiski vai noliedzoši noskaņots pret jaunām uzvedumu interpretācijām. Viņš sekoja līdzi laikam.»

Žagars apstiprina, ka Kārli Zariņu var uzskatīt par Latvijas operas tenoru smagsvaru.

Atvadīšanās no Kārļa Zariņa notiks 29. septembrī

Latvijas Nacionālā opera un balets izsaka visdziļāko līdzjūtību leģendārā mākslinieka ģimenei, kolēģiem un audzēkņiem. Atvadīšanās no Kārļa Zariņa notiks otrdien, 29. septembrī, pulksten 11.30 Operas Lielajā zālē. Izvadīšana pulksten 14.00 Pirmajos Meža kapos.

Latvijas Nacionālās operas solists un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Kārlis Zariņš dzimis 1930. gada 6. jūlijā. Pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas un stažēšanās Sofijas konservatorijā Bulgārijā pie pedagoga Iljas Josifova, 1960. gadā Kārlis Zariņš kļuva par LPSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra štata solistu. Izcilais mākslinieks daudz dziedājis bijušajā PSRS un ārpus tās: Bulgārijā, Rumānijā, Čehijā, Slovākijā, Spānijā, Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā, Zviedrijā, koncertējis arī Francijā, Austrijā, Grieķijā, ASV, Kanādā un citviet pasaulē. Desmit gadi (1970–1980) pavadīti ārštata solista statusā Krievijas Valsts akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā, kur vairāk nekā piecdesmit reižu Kārlis Zariņš dziedājis Hermani, Radamesu un Hozē. Kārlis Zariņš piedalījies operu iestudējumos dažādos starptautiskos festivālos – 1992. gadā viņš Dreieihas festivālā Vācijā dziedāja R. Štrausa «Salomes» iestudējumā, kā arī Dž. Verdi operas «Dons Karloss» iestudējumā Buseto festivālā Itālijā, bet 1995. gadā – R. Štrausa operā «Elektra» Grācā, Austrijā.

Kārlis Zariņš piedalījies vairāk nekā 2000 koncertos Rīgā un citur pasaulē, īpašu ievērību izpelnījušās viņa interpretācijas Dž. Verdi, V.A. Mocarta, A. Dvoržāka «Rekviēmā», G. Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā un «Dziesmā par zemi», A. Šēnberga «Gurres dziesmās» u.c. Kārlis Zariņš dziedājis kopā ar tādām vokālās mākslas zvaigznēm kā Irinu Arhipovu, Greisu Bambriju, Žozefīni Barstovu, Mariju Biešu, Genu Dimitrovu, Jeļenu Obrazcovu, Kristīni Opolais, Zinaidu Palli Annu Tomovu-Sintovu, Sergeju Leiferkusu, Džordžu Londonu, Juriju Mazuroku, Jevgeņiju Ņesterenko u.c. Dažādās izrādēs un koncertos Kārlis Zariņš strādājis kopā ar tādiem slaveniem diriģentiem kā Genādiju Roždestvenski, Juriju Svetlanovu, Nēmi Jervi, nozīmīgiem latviešu meistariem Edgaru Tonu, Rihardu Glāzupu, Leonīdu Vīgneru, Arvīdu Jansonu, Aleksandru Viļumani un Andri Nelsonu. Kārļa Zariņa balss iemūžināta daudzos skaņu ierakstos operas žanrā, vokālajā kamermūzikā un vokāli instrumentālajos skaņdarbos.

Profesora Kārļa Zariņa audzēkņi ir solisti Ingus Pētersons, Aleksandrs Poļakovs, Jānis Sproģis, Guntars Vētra, Sergejs Jēgers u. c.

No 1990. līdz 1991. gadam Kārlis Zariņš bija Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Apliecinot vokālo meistarību, spilgtas operlomas mākslinieks turpināja interpretēt arī pēc LNO vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas, uzstājoties uz sev tik tuvās skatuves līdz pat 2006. gada nogalei.

Par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā Kārlis Zariņš saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (1994), viņš ir arī «Aldara» balvas laureāts (1999). 21. septembrī Kārlis Zariņš saņēma A/S «Latvijas Gāze» Gada balvu Operai 2015 kategorijā «Leģendārs mūžs mākslā».

Nozīmīgākās lomas:

1960 M. Musorgskis «Boriss Godunovs» – Viltus Dmitrijs

1961 V.A. Mocarts «Figaro kāzas» – Bazilio

1961, 1982, 1998 Dž. Verdi «Aīda» – Radamess

1962 Ž. Bizē «Karmena» – Hozē

1963 R. Vāgners «Valkīra» – Zīgmunds

1964 R. Vāgners «Tanheizers» – titulloma

B. Britens «Pīters Graimss» – titulloma

S. Prokofjevs «Mīla uz trim apelsīniem» – Princis

1965 Dž. Pučīni «Bohēma» – Rūdolfs

O. Grāvītis «Audriņi» – Aleksis

M. Zariņš «Nabagu opera» – Ismets

1966 Dž. Pučīni «Toska» – Kavaradosi

Reklāma

P. Čaikovskis «Pīķa dāma» – Hermanis

1966, 1995 J. Mediņš «Uguns un nakts» – Kangars

1967, 1984 R. Leonkavallo «Pajaci» – Kanio

1967 M. Gļinka «Ivans Susaņins» – Sobiņins

P. Maskanji «Zemnieka gods» – Turidu

1968, 1985 Dž. Verdi «Trubadūrs» – Manriko

1968, 1979 A. Kalniņš «Baņuta» – Vižuts

1969 Dž. Pučīni «Manona Lesko» – De Grijē

1970 M. Musorgskis «Hovanščina» – Goļicins

R. Vāgners «Klīstošais holandietis» – Ēriks

1971 G. Doniceti «Lucia di Lammermoor» – Edgardo

Ā. Skulte «Princese Gundega» – Māris

1973 Dž. Pučīni «Turandota» – Kalafs

1976 P. Dambis «Spārni» – Mārtiņš

1977 Dž. Pučīni «Madama Butterfly» – Pinkertons

A. Žilinskis «Pūt, vējiņi» – Uldis

Im. Kalniņš «Spēlēju, dancoju» – Tots

I. Stravinskis «Ķēniņš Edips» – titulloma