«Nezinu, kā viņi atrada dziesmu. Acīmredzot, dzirdēja to internetā un viņiem iepatikās,» stāstīja komponists. «Man šajā dziesmā svarīgākais ir teksts, jo tieši Raiņa vārdi bija dziesmas rašanās impulss. Tomēr tas, kā tālāk attīstās mūzikas ceļš, nav atkarīgs no manis,» uzsvēra Brauns. Viņš norādīja, ka šī mūzika raisa folkloriski pirmatnējas jūtas, kuras acīmredzot bijušas svarīgas kataloņiem. Pēc komponista domām, caur šo dziesmu kataloņi vēlas paust savu identitāti, kuras viņiem ir pietrūcis.

Runājot par Katalonijas neatkarību, Brauns uzsvēra tās tiesības izmantot katalāņu valodu. «Jebkuram Katalonijas ierēdnim būtu jāzina sava valoda un tajā jārunā,» uzsvēra komponists. Viņš norādīja, ka ir grūti saprast, kāda būs Katalonijas neatkarība. Viņaprāt, uz Kataloniju varēs attiecināt visu valstisko, izņemot militāro. «Domāju, ka neatkarība nenozīmēs robežvaļņus,» norādīja Brauns. Tajā pašā laikā komponists pieļauj, ka Spānija un Katalonija varētu būt atsevišķas valstis. «Lai viņiem veicas!» pauda Brauns.

Brauna skaņdarbs «Saule, Pērkons, Daugava» kataloņu versijā «Ara és l'hora» («Tagad ir laiks») ir oficiāli atzīta par Katalonijas neatkarības himnu, liecina informācija portālā «Tvnet». Portālu par to informēja Barselonas pilsētas domes Kultūras mantojuma, muzeju un arhīvu kultūras institūta direktors Žozefs Alajs Rodrigess, kurš nesen viesojās Latvijā, lai prezentētu ieceri veidot izstādi par Latvijas vēsturi.

Katalonijas neatkarības himna tiks atskaņota daudzmiljonu demonstrācijas kulminācijas brīdī 11.septembrī Katalonijas galvaspilsētā Barselonā. Kā norāda «Tvnet», par to šobrīd ziņo visi Katalonijas lielākie mediji.

Jau ziņots, ka 9.novembrī paredzēts referendums par Katalonijas neatkarību. To gan varētu aizliegt Spānijas valdība.

Kataloņi savu vēlmi atdalīties no Spānijas pauda jau pagājušā gada 11.septembrī, kad, iedvesmojoties no savulaik baltiešu neatkarības cīnītāju rīkotā Baltijas ceļa, simtiem tūkstošiem kataloņu sadevās rokās, izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi. Akcijas organizatori ziņoja, ka kopumā Katalonijas ceļā piedalījās aptuveni 400 000 cilvēku, un dzīvā ķēde stiepās no Valensijas, kas robežojas ar Kataloniju dienvidos, līdz Francijas robežai ziemeļos.