Pārmetumiem neesot pamata

Kā sacīja Fleija, viņasprāt, šī notikuma iniciatori ir divi muzeja darbinieki, no kuriem viens ir muzeja Izglītības nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs. Viņa pieļauj iespēju, ka darbinieku iniciatīvai par pamatu varētu būt nodoms muzejā veikt strukturālas izmaiņas vai arī Mitenberga neapmierinātība ar viņa darba rezultātu novērtējumu.

Fleija arī apgalvo, ka vairākuma parakstu iegūšanai idejas iniciatori izdarījuši gan spiedienu uz saviem kolēģiem, gan arī aicinājuši parakstīties zāles uzraugus.

Fleija uzskata, ka arī paustajiem pārmetumiem par nevēlēšanos sadarboties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nav pamata. Viņa saka, ka šo pārmetumu pamatā, visdrīzāk, ir augusta sākumā notikušais latviešu strēlnieku piemiņai veltītais pasākums Vērmanes dārzā. Muzejs šim notikumam veltītos sarīkojumus organizēja Vērmanes dārzā, savukārt NBS - Daugavmalā, jo Vērmanes dārzā nav iespējams izrādīt armijas tehniku. Ņemot vērā, ka pie šī pasākuma izstrādes muzejs strādāja kopš 2013.gada un viss jau laicīgi tika sagatavots un izplānots, muzejam nebija iespējas atsaukties NBS aicinājumam ar savu pasākuma programmu pārcelties uz Daugavmalu.

«Iespējams, ka NBS to ņēma ļaunā, taču neviens ar mani par to nav runājis,» sacīja Fleija, piebilstot, ka sadarbība muzejam ar NBS visu laiku notiek, kā arī tā tiks turpināta.

Muzeja darbinieki direktorei pārmet arī muzeja ēkas sliktā stāvokļa nesakārtošanu. Fleija piekrīt, ka ēkā ir lietas, kas jāuzlabo un jāsaved kārtībā, proti, primāri jāsakārto ēkas pamati, lai apturētu mitruma nokļūšanu muzejā, kā arī jāsaved kārtībā jumts, kas tek.

Tiks izvērtēta visu informācija

Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija (AM) sākusi dienesta pārbaudi, pamatojoties uz muzeja darbinieku saņemto vēstuli, kurā asi kritizēta Fleija.

Dienesta pārbaudes mērķis ir izvērtēt vēstulē minētos faktus un apzināt Latvijas Kara muzeja vadības rīcību un pieņemtos lēmumus. Ņemot vērā, ka tiek veikta padziļināta dienesta pārbaude, tā var ilgt vairākus mēnešus. Pārbaudē tikšot izvērtēta visa pieejamā informācija un fakti par radušos situāciju un apstākļiem, pastāstīja ministrijas preses pārstāve Dace Kundrāte.

Muzeja darbinieki savā vēstulē norāda, ka muzeja direktorē vairs nesaskata līderi un rīcības spējīgu vadītāju, kas turpmāk spētu īstenot muzejam uzstādītos mērķus.

Vēstules parakstītāji apgalvo, ka Fleijai profesionālās ētikas pamatprincipi ir tikai deklaratīvs lozungs. Darbinieki saka, ka muzejs vadīts autoritārā jeb vienpersoniskā stilā un tas sekmējis darbinieku iniciatīvas izskaušanu, nevēlēšanos brīvi izpaust savu radošo garu un saspringtu darba atmosfēru. Muzeja direktore arī esot līdz minimumam samazinājusi muzeja zinātniskās padomes lomu lēmumu pieņemšanā par muzeja attīstību un ilgtspējas nodrošināšanu.

Darbinieki arī pauž, ka Fleija darbā un lēmumu pieņemšanā pārsvarā balstās uz emocijām, nevis uz zināšanām balstītiem argumentiem vai muzeja kolektīva viedokli un ierosinājumiem.

Vēstules parakstītāji apgalvo, ka muzeja infrastruktūra Fleijas vadības laikā nav radikāli uzlabojusies - muzeja krātuves regulāri applūst, jumts tek, ventilācijas sistēma nedarbojas, sanitārie mezgli neiztur apmeklētāju slodzi, taču risinājumi šīm problēmām gadiem netiek meklēti.