Kā tapa dziesma «Atmostas Baltija»?

«Tas bija 1988. gads, kad radās ideja uz atmodas fona uzrakstīt dziesmu trijās valodās par brīvību un Baltiju,» atminas komponists Boriss Rezņiks.

Šā skaņdarba vārdus sarakstīja komponista draugs Valdis Pavloskis. Rezņiks atklāj, ka pietika tikai ar trim vārdiem - Latvija, Lietuva un Igaunija, lai dziesma taptu. Viņš skaņdarba vārdu autoram bija norādījis, ka vēlas dziesmu trijās valodās.

«Pavloskis man pēc kāda laiciņa atsūtīja latviski kolosālu pantiņu, kur tika pieminētas trīs māsas,» piemin Rezņiks. Viņaprāt, bija grūtāk atrast Igaunijas un Lietuvas dzejniekus, kuri dziesmas vārdus iztulkoja un pārrakstīja savās valodās. Savukārt, kad vārdi jau bija uz papīra, tika meklēti izpildītāji, kas nebija viegls uzdevums.

«Sazvanījos ar paziņām Igaunijas televīzijā. Lūdzu, lai rekomendē man kādu dziedātāju, jo pašam paziņu lokā nebija Igaunijas mūziķu,» skaidro dziesmas komponists. «Man rekomendēja divus tolaik slavenus uzvārdus, bet nezināmu iemeslu dēļ viņi nevarēja un atteicās iedziedāt dziesmu.»

Kaut arī šie mūziķi atteicās piedalīties skaņdarba iedziedāšanā, viņi ieteica savu tautieti Tarmo Pihlapu - jaunu, bet Igaunijā populāru dziedātāju. Rezņiks ar viņu sazvanījās, un Pihlaps piekrita.

Lietuvas dziedātājs no padomju armijas ansambļa

«Es agrāk vēl pats dienēju padomju armijā. Piedalījos armijas ansamblī. Es tur dienēju gadus divus kā mūziķis. Dziesmas tapšanas laikā šis armijas ansamblis vēl pastāvēja, tāpēc sameklēju šā ansambļa vadītāju un jautāju, vai ir kāds labs lietuvietis,» stāsta Rezņiks.

Šajā armijas ansamblī dienēja studenti un mūziķi no Baltijas valstīm, piemin komponists. Ansambļa vadītājs teica, ka esot viens labs lietuvietis.

«Satikos ar dziedātāju. Viņš bija ģērbies padomju armijas formā,» smejoties atceras Rezņiks. Lietuvas izpildītāju sauca Žilvins Bubelis. Viņi sarunāja konkrētu datumu un laiku, kad dziesmu iedziedāt.

«Atmostas Baltija» izpildītāji tikās tikai vienu reizi

«Dziesma tika ierakstīta «Melodijas» studijā. Tomēr skumīgākais, ka vēlreiz savākt visus dziedātājus kopā vairs neizdevās nekad,» stāsta komponists.

Igaunijas mūziķis pēc pāris gadiem gāja bojā, bet lietuvietis pārcēlās uz Ameriku, viņu sazvanīt un atrast dziesmas idejas autoram neizdodas pat tagad.

Rezņiks atklāj, ka regulāri, gandrīz katru gadu, daudzi zvana un prasa tieši 23. augusta datumos patriotisko dziesmu «Atmostas Baltija» dzirdēt dzīvajā. Viņam ne reizi nav izdevies mūziķus savākt kopā. Un tas vairs nav iespējams.

Šogad

dziesmas autors Baltijas ceļa 25. gadadienu atzīmēs laukos, vasarnīcā, skatoties televizoru un raidījumu «Panorāma».

Dziesma atgādina jaunību

Skaņdarba komponists norāda, ka, komponējot šo dziesmu, tās nozīmi vēl neizjuta. Toreiz prātā valdīja pilsoņa pienākums. Viņam gribējās uzrakstīt dziesmu par brīvību un neatkarību.

«Es toreiz domāju, ko es personīgi varu darīt? Nu, ko mūziķi var? Neko mūziķis nevar. Mūziķis var tikai ar savu mākslu kaut ko panākt,» uzskata Rezņiks.

Kad dziesma tika ierakstīta, vēl gadu pirms Baltijas ceļa notikuma, gan izpildītāji, gan autors bija gandarīti par iznākumu.

Tomēr šobrīd, dzirdot skaņdarbu «Atmostas Baltija», autors atceras savu jaunību.

Dainis Īvāns parūpējās, lai dziesma skanētu Latvijas radio

Interesants fakts, ka Rezņikam neesot informācijas, kurš bija idejas autors radīt Baltijas ceļu. «Es pat internetā meklēju, bet tā arī neatradu,» pauž dziesmas idejas autors un komponists.

Viņš atminas, ka sākotnēji jau ierakstīto «Atmostas Baltija» skaņdarbu, ko iedziedāja katras Baltijas valsts mūziķi, neizdevās iesniegt Latvijas radio, jo vēl bija Padomju Savienības laiki. Tāpēc oriģinālierakstu viņš iedeva Tautas frontes pirmajam priekšsēdētājam Dainim Īvānam. Savukārt jau nākamajā dienā šī dziesma skanēja radio.

Komponējot dziesmu, baiļu nebija

Rezņiks atklāj, ka baiļu, rakstot šo dziesmu, nebija. Tajā laikā jau bija sajūtas, ka viss iet uz labo pusi jeb neatkarība jau tuvojas. Viņš stāsta, ka pēc kāda laika, kad dziesma bija jau gatava, devās koncertēt uz Gruziju.

«Tur dziedājām šo dziesmu, bet viņi nevienu valodu nesaprata, par ko tad dzied. Kad viņiem izstāstījām, par ko ir dziesma, tad gan bija uz urrā,» atceras komponists.

Viņš Baltijas ceļa laikā nebija ne Latvijā, ne Baltijā, bet, redzot, kā tur viss notiek, viņā valdīja fantastiskas, neaprakstāmas un neaizmirstamas emocijas. Rezņiks atminas, ka tās bija lieliskas sajūtas.

«Atmostas Baltija» ir vispiemērotākā Baltijas ceļam

Dziesmas «Atmostas Baltija» izpildītājs Viktors Zemgals uzskata, ka viņa izpildītā patriotiskā dziesma netika rakstīta Baltijas ceļam, jo tā tapa jau gadu pirms šā notikuma. Tomēr, notiekot Baltijas ceļa miermīlīgajam protestam pret Padomju Savienību, šī dziesma ieņēma galveno lomu un ir vispiemērotākā šim notikumam.

Zemgals piekrīt un arī atzīst, ka skaņdarbu «Atmostas Baltija» varētu saukt par neoficiālo Baltijas ceļa himnu, jo tā stipri vienoja Baltijas ceļa dalībniekus.

Dziesmas izpildītājs ir pateicīgs skaņdarba idejas autoram Rezņikam, ka tieši viņam bija tā iespēja šo dziesmu iedziedāt.

«Manuprāt, Baltijas ceļā piedalījās jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kurš bija patriotiski noskaņots. Es pats Baltijas ceļā fiziski nestāvēju roku rokā ar citiem, jo man bija citi uzdevumi, bet es tur biju,» atklāj Zemgals.

Baltijas ceļš varētu atkārtoties

Viņaprāt, ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, iespējams, Baltijas ceļš vēl atkārtosies.

«Domāju, ka letiņi varbūt būs pietiekami vienoti, bet vai mēs būsim pietiekami vienoti ar igauņiem un lietuviešiem, es nezinu,» uzskata dziedātājs.

Zemgals pēdējo reizi dziesmu «Atmostas Baltija» dziedāja pirms četriem gadiem tieši 23. augustā, grupas «Eolika» 30 gadu jubilejas koncertā Dzintaru koncertzālē. Viņš atklāj, ka šo dziesmu kopā ar viņu izpildīja meitene no Igaunijas un puisis no Lietuvas.

«Zāle piecēlās kājās dziesmas laikā. Tas bija saviļņojoši. Bija tāds stāvoklis, ka vairs nevari padziedāt. Man tas bija vissaviļņojošākais brīdis mūžā,» atceras solists.

Viņš šogad Baltijas ceļu oficiāli nesvinēs, jo nekur neesot aicināts. Bet noteikti kavēsies savās atmiņās.

«Atmostas Baltija» izpilda arī mūsdienās

Daudziem skaņdarbs «Atmostas Baltija» ir nozīmīgs, un tas raisa patriotismu. Lai arī šai dziesmai ir liela un dziļa vēsture, arī mūsdienās tā tiek izpildīta.

Grupa «TirkizBand» nesen nāca klajā ar savu dziesmas «Atmostas Baltija» kaverversiju. Tā novēl ikvienam padomāt par Baltijas tautu garīgā spēka nozīmīgumu un mūsu kaimiņu - brāļu un māsu - draudzības stiprināšanu.

Fakti par Baltijas ceļu

Baltijas ceļa idejas autors ir viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgars Savisārs. Šī miermīlīgā akcija notika 1989. gada 23. augustā, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajam faktam, ka tieši pirms 50 gadiem PSRS un Vācija parakstīja Molotova-Ribentropa paktu par teritoriju un ietekmes sadali Austrumeiropā.

Baltijas ceļā tika izveidota cilvēku ķēde, kura bija ap 600 km gara un savienoja trīs Baltijas valstu galvaspilsētas: Tallinu, Rīgu un Viļņu. Nepārtrauktas cilvēku ķēdes izveidei katrā valstī bija nepieciešami vismaz 200 tūkstoši cilvēku. No helikopteriem un lidmašīnām uzfilmētie video liecināja, ka cilvēku ķēde patiesi ir bijusi nepārtraukta visā tās garumā. Lielajās pilsētās un to tuvumā cilvēki veidoja vairākas paralēlas ķēdes un arī pulcējās laukumos.

2009. gada 30. jūlijā tika apstiprināta akcijas Baltijas ceļš iekļaušana UNESCO «Pasaules atmiņa» dokumentālā mantojuma sarakstā.