Sarunā ar raidījuma vadītāju Andri Kiviču dziedātājs pieskārās vairākām tēmām - gan jaunajai platei, gan savas karjeras pirmsākumiem, gan politikai, vēlreiz komentējot savu uzstāšanos pie Uzvaras pieminekļa.

«Joprojām lepojos, ka uzstājos pie Uzvaras pieminekļa,» viņš saka. «Uzskatu, ka tā bija drosmīga rīcība. Dziedāt tur tiem pilsoņiem, kas nav latvieši, iespējams, bija novēlots solis, ar viņiem bija jāsāk cilvēcīgs dialogs laicīgāk, bet mēs visi bijām noguruši, ka dzīvojam divās pasaulēs - latviešu un krievu. Tomēr viena lieta ir dziedāt tur, otra - dziedāt un pelnīt naudu Krievijā laikā, kad Krievija ir nepārprotams, neprognozējams agresors. Dziedāt Krievijā, izliekoties, ka viss ir kārtībā un nekā nav - TV šovi notiek, festivāli-šmestivāli notiek...»

«Es sevi tiešām uzskatu par īstenu patriotu un Latvijas pilsoni. Es piekrītu ES lēmumam par sankcijām pret Krieviju un arī Latvijas valsts nostājai kā ES dalībvalstij, proti, ka tā solidarizējas ar šīm sankcijām. Ja valsts ir nolēmusi, ka jābūt sankcijām pret Krieviju, es automātiski tam pievienojos - ir jābūt ne tikai ekonomiskām sankcijām, bet arī mākslinieciskām. Vienīgais drosmīgais cilvēks, kas to izdarīja, ir Guna Zariņa, kura pirmā atteicās piedalīties iestudētā izrādē Krievijā.»

«Jā, es saprotu, ir daudz mākslinieku, kas vēlas nopelnīt, taču situācija ir tik specifiska, ka ir jāpieņem lēmumi. Tie visi ir gļēvi cilvēki, kas turpina... Es uzsveru, nav jāpārstāj draudzēties diviem komponistiem, piemēram, krievam un igaunim, taču

viss, kas saistīts ar tā dēvēto izklaides biznesu, mūsu valsts pārstāvju piedalīšanos Krievijas izklaides biznesā, ir valsts nodevība.

Es ar šiem cilvēkiem izlūkos neietu. Visas atrunas ir muļķības.»

Noskaties interviju!