Mūsdienās ļoti daudz mākslinieku smeļas iedvesmu astoņdesmito gadu mūzikā, taču šis gadu desmits nebūt nav viendabīgs. Tas bija laiks, kad uzplauka hiphops, radās mūzikas videoklipu televīzija MTV, kas ļāva radīt pirmās pasaules superzvaigznes Maiklu Džeksonu un Madonnu, uzplauka «jaunais vilnis», radās «indie» un «grunge» aizmetņi utt. Mūzikas portāls «Pitchfork» apkopojis 200 80. gadu labākos skaņdarbus. Piedāvājam pirmo desmitnieku arī jums.
Pulsējošs tremolo, kas iesāk mančestriešu «The Smiths» dziesmu «How Soon Is Now?», ir viens no tiem retajiem muzikālajiem fragmentiem, ko vēlas radīt ikviens. Ne katram izdodas uztaustīt ko tik savdabīgu, agrāk nebijušu un faktiski ko tādu, ko atkārtot nav iespējams. Grupas ģitārists Džonijs Mars (Johnny Marr), komentējot dziesmas rašanos, stāstījis, ka iedvesmojies no «Creedence Clearwater Revival», «Can» (ģitāras efekts mazliet līdzīgs Can «I Want More»), Bū Didlija («Mona») un Hemiltona Bohanona (Hamilton Bohannon) «Disco Stomp».
Dziedātāja Moriseja teksts ir viens no viņa universālākajiem («I am human and I need to be loved/ Just like everybody else does»), arī naktskluba apmeklējuma apraksts tekstā ir vienlaikus komisks un traģisks («So you go and you stand on your own/ And you leave on your own/ And you go home, and you cry/ And you want to die»).
Muzikāli šī kompozīcija vēlāk iedvesmojusi «My Bloody Valentine» un vispār visu «shoegaze» vilni astoņdesmito beigās, deviņdesmito sākumā.
Mūsdienās eko restorānu un luksusēku blīvā Ņujorka ir pilnīgi citāda pilsēta nekā septiņdesmito gadu beigās. Pussagruvušas ēkas, noziedzība, nabadzība - tas viss veicināja hiphopa mūzikas uzplaukumu. Grandmaster Flash and the Furious Five singls «The Message» ir viens no pirmajiem hiphopa manifestiem, kurā sakausēts dejojams bīts un sociāls teksts.
Dziesma šķiet kā atbilde Boba Dilana «Subterranean Homesick Blues»
«Once in a Lifetime» ir 80. gadu ārtpopa kulminācija. Dziesma, kurā Deivids Bērns un viņa grupa (ar ambientās mūzikas tēva Braiena Īno palīdzīgu pirkstu) sakausēja ritmiskas inovācijas, līdzi dziedamu tekstu un postpanka abstrakcijas. Dziesma un grupas radošais mantojums kopumā bija stipri priekšā savam laikam.
Lai arī šī dziesma ierakstīta tikai divus mēnešus pirms «Joy Division» solista Iana Kērtisa (Ian Curtis) pašnāvības, fatālisms, kas caurvij šo skaņdarbu un tekstu (par sabrukušo laulību un ne tikai), nav vienīgā tā paliekošā vērtība. Arī muzikāli dziesma ir meistardarbs, kas iedvesmoja daudzus mūziķus un turpina iedvesmot vēl šodien.
Pēc 1982. gada pašas producētā albuma «Dreaming» Keita Buša 1985. gadā atgriezās kalna virsotnē ar šo dziesmu. Sintezatora akordi, melodiskais motīvs ar Stjuarta Eliota izjusto bungu pulsā sirdspukstu ritmā arī mūsdienās ir modes lieta («Haim», Kārlija Reja Džepsena u.c.).
Politiski uzlādētie reperi, kuri savu vēstījumu sludināja ar «Public Enemy» vārdu, tika dēvēti par repa «melnajām panterām» - viņu teksti bija asi, provokatīvi un izteikti afrocentriski. Grupas pirmsākumi meklējami astoņdesmito gadu sākumā, bet savu lielāko popularitāti grupa sasniedza astoņdesmito beigās, kad MTV rotācijā nokļuva afroamerikāņu tiesību manifests «Fight the Power», kas izmantots arī Spaika Lī filmā «Do the Right Thing». Hiphops mūsdienās būtu daudz citādāks, ja nebūtu Čaka Dī (Chuck D) un Flavor Flav.
«New Order» solists Bernards Samners ir atzinis, ka «nospēris» šīs dziesmas sintezatora partiju no Kraftwerk «Uranium», aranžējumu no MBO «Dirty Talk», basa gājienu no Sylvester «You Make Me Feel (Mighty Real)» un bītu no Donas Sameres (Donna Summer) «Our Love», taču septiņas minūtes garais skaņdarbs «Blue Monday» kļuva par pirktāko 12 collu plati mūzikas vēsturē. Kaut ko šie puiši tomēr izdarīja pareizi, sakausējot classic disco, hi-NRG, Italo un new wave. «Blue Monday» ietekme uz 90. gadu mūziku ir milzīga.
«Cik jaudīga ir šī dziesma? Pat tās parodija «Straight Outta Locash» ir labāka par 92% visa hiphopa, kas jebkad radīts,» raksta «Pitchfork».
«Straight Outta Compton» nav pirmā gansgterrepa dziesma, taču nozīmīgākā jau nu noteikti!
«Wanna Be Startin’ Somethin’» var uzskatīt par tiltu starp popmūzikas karaļa Maikla Džeksona (Michael Jackson) bērnības un jaunības disko un fanka gadiem uz «Thriller» un astoņdesmito gadu otrās puses galējībām - gan mūzikā, gan sadzīvē. Muzikāli tas citē afrikāņu ritmus, disko, fanku. Ieklausieties fona vokālos! Tie vairāk atgādina kādu Lorijas Andersones eksperimetu.
«Purple Rain» tika izdots laikā, kad Prinss bija labi zināms kā R&B mākslinieks, kurš labprāt eksperimentēja ar sintezatoriem. Taču «Purple Rain» balstās uz pavisam citiem principiem, turklāt dziesmas centrā ir ģitāras solo, kas vēl joprojām trāpa pašā sirdī.
«Purple Rain» - filma un albums atspoguļoja Prinsa neierobežoto radošo izdomu, ko tādu, pārejot pāri rasu robežām, spēja paveikt vēl tikai Maikls Džeksons.
«Purple Rain» ir koncentrāts, muzikāli emocionāls kamols, kas ir tik intensīvs, ka to grūti panest.
Dziesma ierakstīta 1983. gada vasarā koncertā Mineapolē.
Tīra manta!
