Ministre stāsta, ka esot nemitīgi saņēmusi pārmetumus, ka nekādā veidā neesot liegusi Liepiņam noslēgt līgumu ar Krutoju. Bija pat apspriesta doma par minētā līguma laušanu, taču ministre šādu lēmumu nav pieņēmusi, jo apzinājusies sekas, ko varētu radīt šāda situācija.

«Līguma laušana operai aptuveni maksātu 300 000 eiro, jo būtu jāuzņemas visas saistības, kas iekļautas līgumā. Bet mums nav lieku 300 000 eiro, lai izpildītu šādu lēmumu. Taču es

netaisos Kultūras ministrijā veidot politbiroju, kas sāks vērtēt saimnieciskos līgumus, atlasīt valstis, uz kurām braukt, vai noteikt, kurus māksliniekus drīkst aicināt un kurus - ne,»

sacīja ministre.

Viņa piebilda, ka neesot laimīga, ka kultūras iestādēm savu saimniecisko problēmu dēļ nākas slēgt šādus līgumus, kādus noslēdzis Liepiņš, un katram nacionālās kultūras institūcijas vadītājam jāspēj sabalansēt saimnieciskos mērķus ar ētiskajiem principiem.

Bet tagad mesties virsū Liepiņam un pārmest, ka viņš ir nepatriotisks, pēc ministres domām tas esot neprāts.

«Zinot viņa muzikālo priekšvēsturi, to nav iespējams izdarīt. Viņam ir rokopera «Lāčplēsis», viņam ir fantastiskā dziesma «Dievs, svētī Latviju», viņam ir daudz kas cits, un tas nozīmē, ka viņa patriotisms ir emocionāli dziļš, un bez patriotisma viņš nevarētu radīt tādus darbus. Tas, ka Liepiņš ar Krutoju ir noslēdzis tādu līgumu, liek uzdot būtiskus jautājumus, kā mēdz teikt, no citas operas: kā eksistē mūsu kultūras institūcijas un kāpēc tās ir spiestas slēgt šādus līgumus,» sacīja ministre.

Pēc ministres domām opera šajā ziņā nav unikāla, jo papētot, kādi līgumi ir bijuši muzejiem un citām kultūras iestādēm, tad tiktu ieraudzīts daudzas lietas. Ir reāls plāns, ir jānopelna nauda, bet visi tie bļāvēji par minēto līgumu piekopj dubulto morāli.