«Kings of Leon» pirms pieciem gadiem pārsteidza pasauli un, pateicoties grāvējam «Sex On Fire», kļuva par tā mirkļa planētas slavenāko rokgrupu. Tiesa, līdz ar komerciālajiem panākumiem puiši zaudēja daudzus uzticamus agrīno divu dienvidroka (southern rock) albumu («Youth & Young Manhood» un «A-ha Shake Heartbreak») fanus, taču neapšaubāmi iegūstot veselu armiju jaunu... Tik lielu armiju, ka vēl joprojām turpina koncertēt milzīgos stadionos, vēriena ziņā konkurējot ar «Bon Jovi» un «U2».
«Kings of Leon» stadionroks pulcē tūkstošus (72)
Tādēļ nav brīnums, ka «Kings of Leon» (KOL) koncerts Latvijā notika tieši Mežaparka estrādē - vietā, kur iespējams pulcēt pat četrdesmit tūkstošu lielu auditoriju (kā to pierādīja «Prāta vētra»). Tiesa, gluži 40 000 brāļi Folovili (un brālēns Kamerons) nesavāca, taču, pateicoties igauņiem, lietuviešiem un somiem, Mežaparka estrāde bija gana kupli apmeklēta.
Latvijā notika viens no astoņiem grupas solokoncertiem, kas iecerēti Eiropā, un tas bija grupas vienīgais koncerts šajā reģionā, ieskaitot Krieviju, Somiju un Baltkrieviju. Tieši tāpēc Latvijā bija pieejamas vien tikai 20 000 biļešu, un publikā ļoti daudz varēja dzirdēt kaimiņzemju fanu runas. Igauņi bija ieradušies pat ar saviem karogiem.
Folovili, kuri bērnībā ceļojuši līdzi tēvam pa ASV dienvidiem, sludinādami to Kungu (uz ekrāna projicētais neona krusts dziesmā «Family Tree» par to lieku reizi atgādināja) un uzsūkdami tēva iecienītos septiņdesmito gadu rokmūzikas ierakstus («The Allman Brothers Band», «Lynyrd Skynyrd»), uz Rīgu atveda aktuālās plates «Mechanical Bull» dziesmas, kā arī, protams, neiztrūkstošos superhitus «Use Somebody» un «Sex On Fire».
Diemžēl neizskanēja viena no manām mīļākajām dziesmām «King of the Rodeo», taču visu gribēt laikam nevar.
Atšķirībā no pagājušā gada «The Killers» Mežaparka koncerta, kuru neprofesionāli rīkoja maz zināmā Krievijas kompānija «EM Concert Ltd», «Positivus» komanda, kas atbildīga par trešdienas vakara KOL uzstāšanos, ar organizatoriskas dabas jautājumiem tika galā godam. Tika gan saņemti pārmetumi, ka nebija sarūpēts pietiekoši liels tramvaju skaits, taču visas citas tieši ap koncerta norisi saistītas detaļas (ERGO velo stāvvieta, vairākas ieejas, dzērienu un ēdienu izvēle...) bija līmenī.
Atzinīgus vārdus pelnījusi iesildošā grupa, kura, manuprāt, saturiski gan īsti neiederējās šajā ar gospeļmūziku un kantriblūzu piesūcinātajā KOL skaņu pasaulē, taču
«The Horrors» bija patīkama uzkoda pirms lielā, treknā amerikāņu stadionroka burgera.
Šie britu «gotiskā panka» puiši no Sautendas drīzāk varētu iesildīt «The Cure» vai «Interpol», taču fakts, ka šāda kritiķu apčubināta («NME» un «Pitchfork» ir sajūsmā) neatkarīgā roka apvienība bija klausāma uz lielās skatuves, ir apsveicams (skat. foto).
«Kings of Leon» sāka precīzi plkst. 21.30, un atklāja koncertu ar vienu no jaunā albuma grāvējiem «Supersoaker». Visa šova garumā izskanēja gandrīz visas jaunās plates «Mechanical Bull» dziesmas, no kurām lielāko atsaucību guva radio bieži atskaņotais «Temple». Grupas solists Keilebs Folovils, arī pārējie puiši bija gana rezervēti, atturīgi, īpašu kontaktu ar skatītājiem neveidoja, taču pavisam klusi arī nestāvēja. «Mēs esam novērojuši, ka jūs esat ļoti pievilcīgi,» viņš vienā no pauzēm ieminas. «Ļoti daudz pievilcīgu sieviešu! Nav tā, ka mūs tas šobrīd interesē, bet...» Protams, seko ovācijas, publika uz brīdi atdzīvojas, un vienā no dziesmām vienojas kopīgā telefona gaismiņu un šķiltaviņu aizdedzināšanā. Klasisks triks! Tikpat klasisks kā jautājums: «Vai jūs jūtaties labi?» Taču visas šīs stadionu formāta klišejas nostrādā, un komplektā ar lielajiem ekrāniem skatuves malās un aiz tās, milzīgo ekrānu aiz mūziķu mugurām, koncerts neizbēgami virzās uz kulmināciju - visupirms koncerta pirmās daļas beigās ar «Use Somebody» un pašā izskaņā «Sex On Fire».
Tomēr jāsaka arī kāds kritisks vārds. Proti, līdzīgi kā «The Killers» koncertā, arī vakar koncerta skaņai pietrūka jaudas. Atrodoties zonā pretī pašai skatuvei, skanējums bija gana jaudīgs, bet uzreiz aiz tās vai augstāk pie estrādes skatītāju zonas robežas koncerta skaņa bija tikvien kā jauks, neuzmācīgs muzikāls fons - kluss radio, kas skan tālumā.
Pietrūka kāds «skandu ķekars» pie viduszonas, kas jaudīgo skaņu varētu aiznest līdz tālākajiem estrādes stūriem.
Prieks, ka tāda grupa kā «KOL» spēja pulcēt tik lielu skatītāju skaitu, katrā ziņā uz Lēdijas Gāgas koncertu Mežaparkā publikas bija daudz mazāk. Tā ir laba zīme. Rokmūzika mūsu pusē vēl ir cieņā!