«Mount Kimbie» bija vieni no galvenajiem festivāla viesiem jau 2010. gadā, kad šeit prezentēja savu debijas albumu «Crooks & Lovers». «Mount Kimbie» mūzika kļuvusi nobriedušāka, tāpēc ir likumsakarīgi, ka iepriekšējā gadā iznāca viņu otrais albums ar nosaukumu «Cold Spring Fault Less Youth».

Intervijā pirms grupas koncerta Parīzē sarunājos ar vienu pusi no dueta – Kaju Kamposu (Kai Camposs), kurš dalījās ar vairākiem stāstiem no grupas ikdienas dzīves un personīgajiem uzskatiem par mūziku kopumā.

Mums bija liels prieks redzēt «Mount Kimbie» Satta festivālā 2010. gadā. Vai kaut ko atceries no šī šova?

- Jā, es atceros lielisko arēnu, kurā uzstājāmies. Tāpat atceros arī meitenes no pirmajām rindām, kuras spiedza visas uzstāšanās laikā..

Ar albuma «Cold Spring Fault Less Youth» programmu koncertējat jau gadu. Kuri koncerti vai valstis, kurās viesojāties, ir kļuvuši visneaizmirstamākie?

- Labs jautājums. Viss ir bijis lieliski, un šo tūri esam ļoti izbaudījuši. «Laneway» festivāls gada sākumā bija īpaši jautrs. Arī Japānā gāja diezgan labi, un koncerts Londonā arī bija izdevies.

Cik ilgi vēl plānojat koncertēt turnejā?

- Līdz septembra beigām uzstāsimies dažādos festivālos. Un tad sāksim no jauna. Atpakaļ studijā!

Kāda ir bijusi vislielākā auditorija, kurai esat spēlējuši?

- Jēziņ… Mēs devāmies koncertturnejā kopā ar The XX un spēlējām 20 tūkstošiem cilvēku katru vakaru. Tas bija ļoti interesanti. Koncerti milzīgai auditorijai nav mani mīļākie, bet nesaku, ka tie ir slikti. Pukkelpop festivālā Beļģijā pagājušajā vasarā sajūtas bija tādas, it kā spēlētu vismaz miljonam skatītāju. Protams, tie bija tikai daži tūkstoši, bet kopējā sajūta bija nepārspējama.

Ko īsti nozīmē albuma nosaukums Cold Spring Fault Less Youth? Izklausās ļoti sarežģīti!

- Jā, tas var izklausīties sarežģīti, taču tajā pašā laikā ir ļoti vienkārši – tiešām! Tas ir atsevišķu vārdu ritms. Ļoti svarīgi, ko katrs no šiem vārdiem nozīmē atsevišķi. Savā ziņā šie vārdi ir kā attēli. Un tiem nav viena noteikta nozīme, drīzāk šie vārdi ir kā piecas dažādas grāmatas nodaļas.

Pirms brīža teici, ka šovasar spēlēsiet tikai festivālos. Kā uzstāšanās festivālos vai gatavošanās tiem atšķiras no solokoncertiem? Kuri tev patīk labāk?

- Jā, kad uzstājies festivālos, ir acīmredzami mazāk laika sagatavoties priekšnesumam – tu uzkāp uz skatuves un tūlīt jau jāspēlē. Tāpat ir arī lietas, kas nenostrādā, spēlējot brīvdabā, dienas vidū lielam baram cilvēku, bet varētu nostrādāt vakarā, spēlējot mazākai auditorijai iekštelpās. Agrāk mēs festivālos bijām briesmīgi. Bet tagad esam iemācījušies pasniegt savu mūziku vislabākajā veidā.

Mana personīgā pieredze, spēlējot festivālos vai savos koncertos, atšķiras. Vienā ziņā spēlēt koncertus savas tūres ietvaros ir vienkāršāk. Cilvēki pērk biļetes, lai redzētu tieši tevi, viņi zina visām dziesmām vārdus utt. Lielāki panākumi, ja tā var teikt.

Nesen izveidojāt remiksu slavenās amerikāņu dziedātājas Kelis dziesmai. Tā izklausās pēc jaunas dziesmas, izmantojot vokālos paraugus no oriģināla! Kā jums ienāca prātā šāda ideja?

- Kelis nebija nekāda sakara ar šo dziesmu. Viņas menedžments mums šo piedāvāja. No sākuma mēs spēlējāmies ar Korg bungu mašīnu, līdz radās ritms, kuram apkārt tad aplikām visus pārējos elementus. Tas ir ļoti vienkāršs gabals, bet tajā it viss strādā lieliski! Man nav ne jausmas, vai Kelisai tas patīk (smejas)!

Un kā tu jūties, kad pašu mūziku par pamatu ņem citi mūziķi un veido remiksus?

- Vienmēr ir ļoti interesanti paskatīties, kas citiem no tā ir sanācis. Mums ļoti patika DJ Koze darbs. Viņa remikss dziesmai «Made to Stray» panāca kaut ko tādu, uz ko oriģināls nebija spējīgs, patiešām!

Vai jums kādreiz ir atteikti remiksi?

- No tiem, pēc kuriem esam paši vaicājuši, domāju, ka nav. Varbūt viens vai divi! Jā, daži atteikumi tomēr ir bijuši, bet mums vienalga bija par tiem jāmaksā.

Nesen sadarbojāties arī ar Oneman, kurš, starp citu, arī šogad būs Satta festivālā: ienākumus no viņa remiksa dziesmai «You took your time» ziedojāt bezpajumtniekiem. Kā nonācāt pie šādas idejas?

- Sēdējām birojā. Šie ieraksti stāvēja uz galda, un sapratām, ka liels bizness no tiem nesanāks. Tāpēc nolēmām, ka labākais variants būtu, ja mēs noorganizētu izsoli un iegūtos līdzekļus ziedotu labdarībai. Neesam runājuši par līdzīgiem projektiem tuvākajā nākotnē, bet kas zina.

Teici, ka rudenī sāksiet darbu studijā. Vai šobrīd ir kāda vīzija par to, kā Mount Kimbie skanēs turpmāk?

- Mums nekad nav bijusi viena stabila ideja. Vienkārši strādājam, līdz sanāk kaut kas labs un varam to izmantot tālāk. Šobrīd aizvien vairāk spēlēju analogo sintezatoru un ir iepaticies dabiskāks piegājiens mūzikai. Tas varētu būt arī virziens, ar ko sākt. Bet visticamāk, gala iznākums būs pavisam savādāks.

Vai jūs turpināsiet ierakstīt savu mūziku Londonā?

- Jā, nesen atradu vietu, kuru iekārtosim par studiju. Nav pārāk slikta vieta. Plašas telpas, kas Londonā ir liels retums, tāpēc esam ļoti priecīgi par to.

Vai tas, ka kļūstat arvien populārāki un līdz ar to nopelnāt vairāk naudas, sniedz jums lielāku radošo brīvību?

- Praktiski visu, ko nopelnām, ieguldām jaunu ierakstu radīšanā. Gluži vienkārši ir jāizmanto iespēja un jāliek sev doties tālāk. Runājot laika un novecojušu instrumentu iegūšanas kontekstā, kas var būt apgrūtinošs un sarežģīts process, finansiālā brīvība ir labākais, kas seko jebkāda veida panākumiem.

Vai spēj atcerēties un salīdzināt tās emocijas, kas radās, pabeidzot pirmo albumu «Crooks & Lovers», ar brīdi, kad gaidīji sākotnējo cilvēku reakciju pēc «Cold Spring Fault Less Youth» izdošanas? Kurš no albumiem sagādāja vairāk raižu un satraukuma?

- Pirmā reize visai droši, ka bija satraucošāka, bet, arī izdodot otro albumu, es biju pietiekami noraizējies. Kad tik ilgi esi strādājis, vairs nezini, vai tas jebkam ir derīgs.

Es patiesībā domāju, ka «Cold Spring Fault Less Youth» ir labs, lai gan sākotnēji man tā nešķita. Tas ir savādi. Kad esi ko pabeidzis, vienkārši ir vēlme to padarīt publisku. Tad kādu brīdi nekas cits neatliek kā sēdēt un gaidīt. Es vēl joprojām neesmu sapratis, kā ar to tikt galā.

Britu dziedātājs un dziesmu autors Kings Krūls (King Krule) piedalījās jūsu jaunā albuma izveidē. Viņš viennozīmīgi ir izcils mākslinieks, un jūsu radošās draudzības iznākums ir visnotaļ interesants. Starptautiskajā presē gan par to bijušas arī zināmas šaubas. Kādēļ, tavuprāt, daži cilvēki jūsu sadarbību līdz galam nav sapratuši?

- Biju ļoti gandarīts par iespēju strādāt kopā ar Kingu Krūlu. Uzskatu, ka viņš ir fantastisks mākslinieks, un tā ir pagodinoša iespēja. Es zināju, ka viss izdosies labi. Viņam ir ļoti izteikta balss un stils. Kad tev izdodas paveikt ko tiešām ļoti atzīstamu, tas neapmierinās visus cilvēkus. Tas ir tikai dabiski, ka ir cilvēki, kas kaut kādā mērā nevar ar to asociēties. Pievērst tam pārlieku lielu uzmanību nozīmē izniekot enerģiju. Es biju priecīgs, un tas arī ir viss, ko es varu iesākt.

Laikā, kad ierakstījāt otro albumu, parakstījāt līgumu ar ietekmīgo britu izdevēju Warp, kas nozīmē, ka viņiem tas tiešām patika. Vai domā, ka pie šā izdevēja paliksiet arī turpmāk, vai arī esat atvērti dažādiem piedāvājumiem?

- Mums bija liels gandarījums ar viņiem sadarboties, līdz ar to es ceru, ka kopā ar Warp izdosim vēl vairākus ierakstus.

Vai, skatoties uz citiem māksliniekiem, ko Warp pārstāv, tas ir tev tuvākais izdevējs?

- Es tiešām nezinu. Lieki teikt, ka tur ir daudz labu mūziķu. Es nekad neesmu izteikti sekojis kādam konkrētam mūzikas izdevējam.

Vai tev kā māksliniekam ir svarīgi, ka tavu mūziku iespējams iegūt visos iespējamos formātos - vinila plates, CD, Spotify, Soundcloud u.tml.?

- Jā, protams. Ja palūkojamies uz to, ko klausos mājās, tas ir dažādas mūzikas un formātu mikslis. Personīgi visvairāk izbaudu tieši vinila plašu ierakstus. Bet apzinos, ka tas nav pārlieku praktiski un ka tas nav veids, kā vairums cilvēku klausās mūziku. Protams, tas var likties nomācoši, kad tava mūzika atskan no laptopa tumbām. Taču internets ir sniedzis mums gan labas, gan sliktas lietas, un mums nekas cits neatliek, kā ar to sadzīvot.

Pieminēji, ka dod priekšroku analogajiem sintezatoriem. Vai ir kāds mūzikas instruments, ko vēlētos apgūt un izmantot savos ierakstos?

- Pēdējā laikā esmu bijis gluži kā apsēsts ar vairākiem sintezatoriem, kurus esmu iegādājies ierakstiem. Biju plānojis arī doties brīvā dabā un šovasar veikt dažādus ierakstus vietās, kas mani interesē. Neesmu gan vēl drošs, vai to izdosies paveikt.

Vai uzskati, ka ir iespējams apgūt to, kā kļūt par labu mūziķi, vai arī tas ir kas tāds, ar ko piedzimst?

- Tas ir ļoti atkarīgs no tā, kā definējam un ko saprotam ar apzīmējumu «labs mūziķis». Es neapgalvotu, ka paši esam labi mūziķi. Es domāju, ka ikviens to var. Ja tev ir vēlme, nav nekā, kas tevi varētu apturēt. Pašlaik radīt mūziku ir ārkārtīgi aizraujoši, jo iespēju ir tik daudz. Ja tev ir pareizā attieksme, to sasniegt var jebkurš. Ja mēs to varam, to var arī citi.