«Jāņus jau kādu laiku nesvinu svētku klasiskajā nozīmē. Nekad neesmu mudinājusi ģimeni uz pasēdēšanām ar lielu alus daudzumu. Priecājos par dienas uzvaru pār nakti, priecājos satikt savus mīļos cilvēkus un bez steigas pavadīt laiku kopā ar tiem. Tas ir būtiskāk, kā lielas dzīres pie ugunskura,» aizdomājas Elīna.
Valērijs piemetina, ka gan viņš, gan Elīna nav pret alkoholu, bet iestājas par kvalitatīviem svētkiem, kuros visam ir jābūt ar mēru. Līgo svētki ir vasaras vidus, svētku dienā parasti līst lietus un lietus noskaņa motivē uz mierīgiem svētkiem, vairāk novērtējot klusumu, ne masveida svinēto svētku atmosfēru.
«Kādu laiku es biju pret šo svētku svinēšanu, no tāda viedokļa, ka šajās dienās tauta nodzeras, ir ārkārtīgi daudz nelaimes gadījumi. Pirms pieciem gadiem arī mans draugs mira šādu iemeslu dēļ, jo pat ja tu nebrauc dzēris, viss var beigties letāli dēļ kāda, kas to dara,» nosaka Elīna.
Dzirdot vārdu – Līgo – pārim uzreiz rodas asociācijas ar kopā savākšanos, garšīgu ēdienu, aliņa iedzeršanu, cilvēku iepazīšanu, dziedāšanu, papardes zieda meklēšanu, lēkšanu pāri ugunskuram, smaržošanas pēc dūmiem.
«Viss būtu labāk, ja nebūtu automašīnas. Zinu cik ļoti daudz un saspringti strādā medicīniskās palīdzības darbinieki šajās divās svētku dienās. Galvenais nepazust tulkojumā un būt spējīgiem atrast papardes ziedu,» smejas Valērijs.
Elīna uzreiz piemetina, ka atbalsta papardes zieda meklēšanu, jo Latvijā mēs esam maz un ikviena jauna dzīvība ir apsveicama, par demogrāfisko stāvokli ir jādomā.