Uzzini, kuras 10 lietas raksturo televīzijas personību Leldi Lietavieti

1. Viena no lietām, kura raksturo Leldi, ir azarts, tāpēc tādi piedāvājumi kā – braucam ar laivām, piedalāmies sieviešu rallijā, startējam «Stipro skrējienā» - vienmēr saņem apstiprinošu atbildi.

«Kopš sevi atceros, man vienmēr ir paticis adrenalīns, - sajūta, ka elpa aizraujas un viss ķermenis uz mirkli sagriežas kājām gaisā. Tas liek justies dzīvai. Lai gan manu darbu par rutīnu nosaukt ir ļoti grūti, atkal un atkal tiecos pēc jauniem piedzīvojumiem. Esmu saņēmusi piezīmes: «Nu tu jau, Lelde, izskaties pēc tādas princeses, kurai vienmēr lūpas, nagi uzkrāsoti, mati sataisīti, kur tad tu ārpus komforta zonas?» - bet tie ir cilvēki, kas mani pavisam nepazīst. Ārējais veidols ir mānīgs. Vēl nesen izmēģināju, kā ir staigāt pa 600 grādu karstām oglēm, un otro gadu atgriezos Stipro skrējiena trasē,» smaida Lelde, parādot pirmo līdzi paņemto lietu - «Stipro skrējiena» dalībnieka diplomu.

2. Draugi zina, cik Leldei ir svarīga smarža. Raidījumu vadītājai ir slikta redze, taču kas cits viņai ir dots vairāk, un tā ir oža. Tieši tāpēc viņai ir būtiski, lai viss apkārt labi smaržotu. Tiek lietots daudz veļas mīkstinātāja, lai apģērbs un gultas veļa vienmēr būtu svaiguma pilni.

«Apkārtējā vidē lielu nozīmi pievēršu aromātiem. Man sagādā prieku cilvēki, kas smaržo pēc laba, patīkama parfīma. Zīmolam nav nekādas nozīmes, reti kuru es tiešām pazīstu pēc brenda, svarīgākais ir pati smarža. Piekrītu arī teorijai, ka cilvēki pirmajā mirklī viens otru izvēlas pēc tā, ko jūt tieši ar ožu,» tā Lelde.

3. Lelde ir liela saldumu mīle, visi viņas mīļie zina: ja sievietei gadījusies slikta diena - našķi to vienmēr uzlabos. Vasaras laikā saldumu vietā gan Lelde mēģina vairāk ēst augļus un grauzt burkānus. Mīļākais Leldes našķis ir medus, viena liela karote medus spēj uzlabot garastāvokli visai dienai.

«Viens no visu laiku labākajiem gardumiem, manuprāt, ir medus. Tas ir dabisks un veselīgs. Man ir paveicies, ka drauga Aivja omītei ir vairāki bišu stropi, no kuriem pašas rokām tiek ievākts šis saldums. Palēnām arī es cenšos apgūt visus amata noslēpumus. Atzīšos - viegli tas nebūt nav, jo ar bitēm nekad neko nevar zināt, taču tāds kluss sapnis par biškopību vecumdienās man noteikti ir,» aizdomājas Lelde.

4. Leldes lielākā vājība ir grāmatas. Sieviete jau pirmsskolas vecumā iemācījās lasīt, pateicoties tētim, kurš viņu vienmēr motivējis un uz lūgumu nopirkt šokolādīti atbildējis: «Sākumā izlasi man šokolādes nosaukumu un tad pie tās tiksi!» Vēlāk no saldumu nosaukumiem, viņa pārgājusi uz ko nopietnāku, lasot tētim pār plecu auto žurnālu virsrakstus, drīz vien sekojuši Danielas Stīlas romāni, bet tiem uz pēdām jau minuši Remarka darbi.

«Jau bērnībā biju tik traki pieķērusies grāmatām, ka brīžos, kad mamma lika gulēt, turpināju lasīt zem segas ar lampiņu. Grāmatas palīdz atslēgties no ikdienas, izdzīvot sevī dažādus stāstus, kā arī bagātināt valodu. Man tā ir meditācija, tāpēc cenšos katru vakaru vismaz pusstundiņu pirms miega palasīt,» tā Lelde.

Lasīt Lelde iesāka ar romāniem, nu viņa priekšroku dod autobiogrāfijām un grāmatām par sevis meklējumiem, jo vienmēr cenšas analizēt situācijas, lai labāk izprastu sevi un pasauli.

5. Lelde ir liela kultūras cienītāja, diemžēl biļetes no koncertiem un izrādēm nav sakrātas, sieviete ir saglabājusi tikai pašas mīļākās.

«Viena no manām mīļākajām grupām ir «Coldplay». Pēc iespējas vairāk cenšos iet uz dažādu mūziķu un grupu koncertiem, bet šī man ir tik īpaša, ka nespēju nesaglabāt biļetes,» smaida Lelde.

Lielu paldies Lelde saka savai vecmāmiņai, kura jau no desmit gadu vecuma viņai pērk gada biļeti Operas apmeklējumam. Kādreiz sieviete nesaprata, kāpēc kopā ar pensionāriem jābrauc busiņā uz Operu, kad citi bērni spēlējas pagalmā, nu viņa saprot, cik daudz šie apmeklējumi viņai devuši un cik liela pievienotā vērtība ir šādai vecmāmiņas rīcībai.

6. «Sirdī un dvēselē esmu caurcaurēm latviete. Lepojos ar savu zemi, taču uzskatu ka ir jāaizbrauc citur, lai smeltos iedvesmu, gūtu jaunas idejas un pieredzi, un tad ar visu šo bagāžu jāatgriežas atpakaļ, lai ieguldītu savas zināšanas šeit,» stāsta Lelde.

Televīzijas raidījumu vadītājai patīk latviešu dizaina ražojumi, kā arī dažādas lietas, kuras izrotātas ar latviskiem simboliem. Viņai ir vairākas aproces ar latviešu rakstiem, kuras tiek nēsātas ikdienā.

«Mana ģimene ir ļoti latviska, jau no bērnības manī ir ieliktas dažādas tradīcijas, kuras godāju un cenšos ievērot, īpaši, ja runājam par valsts svētku svinēšanu,» stingri nosaka Lelde.

7. Pirms gada iegādātais velosipēds spēlē lielu lomu Leldes dzīvē. Nopērkot to, viņa sapratusi, kādu brīvību tas spēj radīt un cik forši, ka nav jāizmanto sabiedriskais transports.

«Dzīvoju septītajā stāvā, mājā, kurā nav lifta. Nākas velosipēdu nest katru rītu lejā un vakaros augšā. Viņš ir tāds paprāvs, sver 17 kilogramus, nešana vien ir treniņš, bet tas mani neattur no braukšanas,» smejas Lelde.

8. Latvijas dizaineru darināti tērpi un somas ir tas, kam Lelde vienmēr saka - jā. Viņa labāk iegādājas vienu jaunu latviešu dizaineru radītu lietu nekā vairākas lielveikalos atrodamas preces.

«Man patīk oriģinālas, foršas lietas, kurās jūtos ērti gan solīdos pasākumos, gan hipsterīgās ballītēs. Patiesībā katru dienu cenšos uzģērbt mugurā kaut ko no Latvijas dizaineru darinājumiem. Savējie jāatbalsta,» rādot somiņu saka Lelde.

9. Bez plānotāja Lelde ir kā bez rokām, tas ir viņas labākais draugs un asistents, kurš visu vienmēr zina.

«Nespēju visu paturēt prātā, tāpēc vienmēr pierakstu. Zinu, ka daudzi izmanto kalendāru planšetēs vai telefonos, bet es tomēr dodu priekšroku ar roku rakstītajam. Turklāt man kā lielai lasītājai Agneses Kleinas veidotais plānotājs, kurā ir daudz interesantu stāstu, noder arī brīžos, kad pie rokas nav nevienas grāmatas,» savu ikdienu atklāj Lelde.

10. «Par spīti tam, ka bižutērija neturas pie manis un vienmēr pazūd, man ir forši gredzeni, kurus iegādājos Āfrikā. Man patīk iegādāties rotas, kas vēlāk simbolizē kādu jauku un siltu atmiņu vai piedzīvojumu. Gredzenu dēļ spītīgi kaulējos divas dienas, un šobrīd tie kalpo ne tikai kā aksesuāri, bet arī atmiņas,» smaida Lelde.