«Pirmā diena bija draudzības vakars, visi tikko atlidojuši, iepazīstas. Lai pozitīvi pavadītu konkursa dienas, bērniem neformālā gaisotnē ir jāiepazīstas. Katras valsts pārstāvji līdzi ved suvenīrus, ir tik lieliski vērot, kā bērni apmainās ar suvenīriem un mājās dodas ar piecdesmit jauniem suvenīriem no visas plašās pasaules,» smaida Elita.
Par priekšrocību tiek uzskatīts, ja bērni prot dažādas valodas; ja neproti sarunāties angliski, tam nav lielas nozīmes, jo bērni runā ar sirdi, rokām, mīmiku, kustībām un lieliski saprotas.
Otrajā dienā bija nacionālais vakars, visu valstu dalībnieki ierodas tautastērpos, līdzi nesot valsts karogus. Tieši šo dienu Elita uztver kā lielisku ģeogrāfijas un vēstures pasākumu, jo bērniem ir iespēja ne tikai lasīt grāmatās par dažādām valstīm, bet redzēt valstu tautastērpus, dzirdēt valodu, uzzināt nacionālās īpatnības un to visu redzēt dzīvē.
«Mūsu meitenes latviski dziedāja, dejoja tautas deju un rādīja pārējiem dejas soļus. Man ir uzstādījums, ka tautasdziesmas ir jādzied latviski, nevis jātulko angļu valodā, ja kāds vēlas, es iztulkoju personīgi, bet vēlos, lai bērni dzied latviešu valodā un iznes latviešu valodu pasaulē,» skaidro Elita.
Trešais vakars bija rokenrola vakars, kurā bērniem bija jāsaģērbjas atbilstoši rokenrolam, vērtēja frizūras, grimu, tērpu, dejotprasmi. Bērni bija sajūsmā, jo viņi dejoja, kad viens no Turcijas populārākajiem mūziķiem, vietējā mēroga Elviss Preslijs, dziedāja rokenrola dziesmas.