Lausku salīmēšana ar zeltu. Ieskats «Death Cab For Cutie» platē

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

TVNET slejās Bena Gibarda (Ben Gibbard) vadītajai grupai «Death Cab For Cutie» (arī citiem Gibarda projektiem, piemēram, «The Postal Service») vienmēr ir atradusies vieta. Šī amerikāņu indīroka apvienība visus šos gadus (kopš deviņdesmito gadu otrās puses) spējusi sakausēt vienā veselā radiodraudzīgas melodijas ar inteliģentiem aranžējumiem, nekrītot nedz komercializācijas, nedz pārlieku ambiciozu eksperimentu grāvī.

Death Cab For Cutie «Kintsugi»

(Atlantic)

9/12

Grupas astotais albums 38 gadus vecajam Gibardam bija izaicinājums. Tā tapšanas laikā viņš zaudējis jeb, precīzāk, izšķīries ar diviem tuviem cilvēkiem. Tikai divus gadus ilga viņa un Holivudas aktrises un dziedātājas Zoijas Dešanelas (Zooey Deschanel) laulība (pāris izšķīrās 2012. gadā), un jaunā albuma pašā ieraksta procesa sākumā grupas oriģinālā sastāva ģitārists, dziesmu autors un producents (producējis visus albumus) Kriss Valla (Chris Walla) paziņoja, ka ir nolēmis pamest grupu.

Death Cab For Cutie «Kintsugi»
Death Cab For Cutie «Kintsugi» Foto: Publicitātes foto

Tādēļ sākotnēji šķiet ļoti viegli interpretēt albuma nosaukumu «Kintsugi». Tas ir japāņu keramikas mākslas veids, kad saplīsušus māla traukus atjauno, salīmējot tos ar zelta līmi, jeb defektu pārvērš par efektu.

Savā ziņā Vallas aiziešanas defektu grupai ar cilvēku no malas - producentu Riču Kostiju (strādājis ar «Sigur Ros», «Muse») tiešām ir izdevies pārvērst par efektu, taču, kā intervijās apgalvo Gibards, nosaukums nav izvēlēts dezertējošā ģitārista dēļ. Tā īsti nemaz šajā platē Vallas prombūtni nejūt. Lai arī viņš tiešām šobrīd ir pametis grupu, Vallas pēdējais darbiņš ar «Death Cab For Cutie» bija šā jaunā ieraksta novešana līdz fināla stadijai.

Drīzāk saplēstā trauka metafora, kad mūzikā un vārdos lauskas tiek salīmētas no jauna, ir stāsts par Bena un Zoijas attiecībām.

«Was I in your way? When the cameras turn to face you,» («Vai es biju tavā ceļā, kad kameras pagriezās pret tevi,») viņš dzied ievadošajā dziesmā «No Room In Frame». Skaņdarbs iesākas ar elektronisku bītu, smalkām ģitāras dekorācijām, un sākotnēji rada asociācijas ar «The Postal Service», taču, iestājoties visiem instrumentiem, dziesma apaug ar bagātīgu skaņu kārtu, ritmiski soļojot astoņdesmito gadu grupas «Tears For Fears» populārā singla «Everybody Wants To Rule The World» ritmā. Patīkami «tortoisisks» (Čikāgas postroka apvienība «Tortoise») ir arī ģitāras solo dziesmas otrajā pusē (skat. audio).

Zoija un Bens 2011. gadā
Zoija un Bens 2011. gadā Foto: REUTERS/ScanPix

Jau mazliet cerīgāk izskan viens no albuma pirmajiem vēstnešiem «Black Sun», kurā Gibards dzied, ka arī neveiksmēs ir skaistums.

Kopumā platē netrūkst atsauču uz astoņdesmitajiem gadiem, arī uz deviņdesmito gadu «The Cure» un «New Order». Dziesmas ir sentimentālas, sērīgas, bet vienlaikus ļoti melodiskas (tas ir Gibarda lielākais trumpis).

«Kintsugi» nepieviļ, un, ja esi grupas cienītājs(a), šis ieraksts varētu iet pie sirds pat vairāk nekā divi iepriekšējie (skat. recenzijas).

Labākās dziesmas: «Little Wanderer», «No Room In Frame» un «Black Sun».

Izdošanas datums - 31.03.2015.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu