Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Lielajā Piektdienā Kārļa Lāča jaunā simfonija «Krusta ceļš»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

3. aprīlī, Lielajā Piektdienā, Rīgā un 4. aprīlī Cēsīs LNSO, VAK «Latvija», solisti Jolanta Strikaite (soprāns) un Gints Pabērzs (saksofons) izdzīvos Kārļa Lāča vīziju par Kristus ciešanām simfonijā «Krusta ceļš». Koncertā skanēs arī leģendāri Arvo Perta skaņdarbi. Programmas mākslinieciskais vadītājs – izcilais vokālinstrumentālās mūzikas interprets Māris Sirmais.

Simfonijas «Krusta ceļš» tapšanas ierosinātājs ir kora «Latvija» mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, kam ar Kārli Lāci jau vairākkārt veidojusies veiksmīga radošā sadarbība. Abu mūziķu dialogs vienmēr vainagojas ar vērienīgu skanisko sniegumu – arī šoreiz simfoniskā orķestra un kora balsīm pievienosies Kārļa Lāča skatuves domubiedri: saksofonists Gints Pabērzs un dziedātāja Jolanta Strikaite.

Kārlis Lācis, atsaucoties Māra Sirmā aicinājumam, izvēlējies vairāk nekā divtūkstoš gadu senu stāstu – Jēzus Kristus ciešanu ceļu. Par lēmumu izmantot Svēto Rakstu tekstus latīņu valodā komponists saka: «Paļāvos uz Māra Sirmā ieteikumu, ka darbs tīrā latviešu valodā tomēr ierobežo tā atskaņošanas iespējas vēl kādreiz bez pirmatskaņojuma. Īpaši nelauzīju galvu par latviešu valodu un uzreiz skatījos latīņu valodas virzienā. Es bieži uzticos intuīcijai, it īpaši tekstu izvēlē. Darbā iekļauti Mateja un Lūkas evaņģēliju teksti, daži psalmi un fragments no Vaimanu dziesmām. Vienlaikus esmu izmantojis arī Imanta Ziedoņa dzejoļus un Tēvreizi. Man tas ir punkts, no kā atsperties un veidot savu skatījumu. Man pasūtināja izvērstas formas darbu Klusajai nedēļai, tā ka virziens bija skaidrs. Tās ir semiotiskas pārdomas par Krusta ceļu laikmeta un personības pretstatu griezumā.»

Koncerta pirmajā daļā izskanēs šī gada jubilāra Arvo Perta (1935) Pirmā simfonija un monumentālais Credo ar Baha Domažora prelūdijas populārajām skaņām. Šis emocionāli ietilpīgais, majestātiskais, spēcīgi iedarbīgais opuss pianistam, korim un orķestrim pēc pirmatskaņojuma 1968. gadā izraisīja pamatīgu ažiotāžu, padomju vidē runājot par kristīgi sakrālām vērtībām, kas vēlāk kļuva par Perta daiļrades pamatsaturu. Klavieru solopartiju Credo atskaņojumos spēlēs Kārlis Lācis.

Nepalaid garām!

Uz augšu