/nginx/o/2018/07/16/9704213t1hf0e7.jpg)
29.marta vakarā viena no šova «Dejo ar zvaigzni» dalībniekiem Anna Lieckalniņa, izmantojot savu profilu portālā «Facebook», dalījās pārdomās par pašu šovu, cilvēku pazemošanu un to, cik laimīga jūtas, esot ārā no šova.
Anna Lieckalniņa dalās pārdomās par šovu «Dejo ar zvaigzni»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr šī nedēļa vēl ir mana, pēc garām darba dienām padalīšos ar pārdomām.
Visu pirmām kārtām liels Paldies visiem maniem atbalstītājiem šova laikā - ģimenei, draugiem, radiem, paziņām un pavisam man nezināmiem cilvēkiem. Paldies par balsojumu, paldies par skaistajām vēstulēm un jaukajiem vārdiem, ko man veltījāt! Tas tiešām mani iedvesmoja un cēla spārnos.
Paldies lieliskajiem šova dalībniekiem, par kopā pavadīto laiku! Jūs esiet kolosāli! Izturību jums!
Kā Kristietei un organizācijas «Ētikas tilts Latvijā» (kas iestājas pret visāda veida vardarbību sociālajos medijos - tai skaitā arī emocionālo vardarbību) pārstāvei, man bija pilnīgs šoks un neērti piedalīties šovā, kas ar pieaugušu cilvēku publisku apsaukāšanu un pazemošanu ceļ sava raidījuma reitingus, kā piemēram: «Jūs visi kā tādi teļi, plīvojošas apakšbikses, lidojošs āmurs, Tevi vajadzēja nošaut jau pašā sākumā, izpūties balons utt. utt...»
Par kultūru - par to ko es piedzīvoju deju zālē... Šoks! Es patiešām nezināju, ka mūsdienās deju pedagogi vēl joprojām kliedz un pazemo mazos dejotājus. Emocionāla vardarbība un pazemojums!!!