Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

JRT pirmizrāde - Mariuss fon Maienburgs «Māceklis»

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Čīka / LETA

26. martā Jaunā Rīgas teātra Muzeja zālē Talsu ielā 1 pirmizrāde režisora Viestura Meikšāna iestudējumam MĀCEKLIS. Lugas autors ir izcilais mūsdienu vācu dramaturgs Mariuss fon Maienburgs. Lomās: Elita Kļaviņa, Vilis Daudziņš, Gatis Gāga. Scenogrāfs – Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece – Monika Pormale.

Skolēna milzīgā pārliecība par to, ka viņš zina, kas ir labi un kas nav, kļūst par milzīgu pārbaudījumu visiem cilvēkiem, ar ko viņš kontaktējas.

Viņš ir sācis studēt Bībeli, un viņa uzskati par morāli ir ļoti prasīgi.

Tie nepiedod kļūdas. Sabiedrība gribētu, lai šis jaunais mesija apklustu. Viņi grib mieru, bez interpretācijām.

Šis ir režisora Viestura Meikšāna pirmais iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī. Par izrādi režisors saka: «MĀCEKLIS ir otrā Mariusa fon Maienburga luga, kuru es šosezon iestudēju. Kopā ir paredzētas trīs šā vācu dramaturga lugas dažādos Latvijas teātros vienas sezonas ietvaros. Šī nelielā triloģija ļaus Latvijas teātra skatītājiem iepazīties ar ļoti svarīgu Eiropas laikmetīgo dramaturgu. Tā ir ļoti atvērta, viegla, ironijas un spēles pilna teātra valoda, kurai ir dziļas vācu teātra saknes. Vienlaicīgi ar šo vieglo spēles valodu tiek diskutēts par ļoti būtiskiem rietumu civilizācijas jautājumiem. Un šī kombinācija starp «vieglo un būtisko» rada ļoti interesantu un nebijušu sajūtu – tā ir šodiena, bet ne realitāte.

Tā ir drīzāk mūsdienu sabiedrības zemapziņas karte, kuru apraksta Maienburgs.

Viņš ir pārsteidzoši talantīgs sapņu tulks.»

«Tas ir ļoti smalks darbs, kurā Bībeles teksti, kas atgādina izdzīvošanas rokasgrāmatu patriarhālai sabiedrībai Palestīnas tuksnesī, tiek konfrontēti ar mūsdienu Eiropas sabiedrību,» saka aktieris Vilis Daudziņš. «Tas ir paradokss – mēs mēdzam sevi saukt par kristiešiem, Eiropas identitāte lielā mērā balstās kristietībā, bet kas notiek, ja šos reliģiskos tekstus lieto kā direktīvu? Vai gadījumos, ja teksts ir pretrunā mūsdienu demokrātiskajām vērtībām, mums ir tiesības teikt, ka tā ir tikai metafora? Vai zinātniskais pasaules uzskats, kas ir nomainījis ideju par pasaules radīšanu, mūsdienās nekļūst par savdabīgu reliģiju, jo mēs taču nevaram būt absolūti pārliecināti par to, vai klimata pārmaiņas ir cilvēku izraisītas. Atliek tikai noticēt. Vai arī nē… Man ir sajūta, ka mēs visi pieci ļoti labi saprotamies – Maienburgs, Meikšāns un mēs.»


Nepalaid garām!

Uz augšu