Kā norādīts Gogoļa centra mājaslapā, tiek atceltas visas paredzētās izrādes no 11. līdz 14. martam. Mājaslapā publicēta arī aktrises vēstule Gogoļa centram, kurā viņa paudusi, ka protestē pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā un iejaukšanos neatkarīgas valsts iekšējās lietās. Zariņas vēstulē ir iekļauts arī citāts no lugas «Mēdeja». Vēstuli aktrise noslēgusi ar vārdiem: «Mūzas klusē. Uz tikšanos pēc kara!»

Jau ziņots, ka saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu Jaunais Rīgas teātris atcēlis visas paredzētās viesizrādes Krievijā, kā arī atsaucis savu dalību Pēterburgas un Omskas teātra festivālos. Savukārt teātra vadītājs Alvis Hermanis atcēlis savu piedalīšanos Maskavas Lielā teātra iestudējumā.

Arī trīs Latvijas Nacionālā teātra aktieri iesniegumā teātra direktoram Ojāram Rubenim bija lūguši pārcelt paredzētās viesizrādes Krievijā. Pēc Nacionālā teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājas Līgas Rimšēvičas teiktā, domājot ilgtermiņā, svarīgāk ir nesaraut saites ar Krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu un sponsoriem. Viņa uzsvēra, ka Krievija nav monolīta un lielākā tās inteliģences daļa neatbalsta Putina rīcību. Rubenis esot izteicis vēlmi pirms viesizrādēm Krievijā paust savu attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā. Pēc Rimšēvičas teiktā, tam būs lielāks iespaids nekā izrāžu atcelšanai.

Šādi rīkojies «Dirty Deal Teatro» kolektīvs viesizrādē Maskavā, mainot izrādes «Nacionālais attīstības plāns» finālu un aicinot skatītājus iestāties par Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas.

Arī Dailes teātris, pēc tā vadītāja Andra Vītola teiktā, sadarbību ar krievu režisoriem pārtraukt neplāno.

Kultūras ministre Dace Melbārde, komentējot Latvijas mākslinieku viesošanos Krievijā, paudusi, ka brīvā un demokrātiskā valstī ir iespējamas dažādas nevardarbīga protesta formas. Ministre uzsvērusi, ka ikvienam māksliniekam un kultūras institūcijai ir tiesības izvēlēties, kādā veidā paust savu nostāju pret pasaulē un arī Latvijā notiekošo. Viņa atzinusi, ka politiska iejaukšanās mākslas procesos, norādot tikai vienu iespējamo rīcības modeli, nav uzskatāma par labu praksi pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā.