Literatūra vieno tautas un kultūras. To apstiprina arī fakts, ka šonedēļ Sillas un Rolfa Berjlindu jaunākā romāna «Trešā balss» atvēršanas svētkos Zviedrijas vēstniecībā pulcējās daudzi literatūras un jo īpaši detektīvžanra cienītāji, kas izrādīja lielu interesi par jauno grāmatu. Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī portāls «TVNET».
Svētkus atklāja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms, kurš informēja, ka abu rakstnieku sarakstītās grāmatas tiek tulkotas un pārdotas 27 valstīs.
Grāmatas atvēršanas svētkos H. Landerholms ar humoru centās pastāstīt, kāpēc Zviedrija ir kļuvusi populāra kriminālžanra ziņā: «Varbūt daudzi domā, kā tas ir gadījies, ka Zviedrija ir kļuvusi par vienu no zīmīgākajām valstīm detektīvžanros. Jāteic, ka
tas nekādā gadījumā nav saistīts ar slepkavību daudzumu Zviedrijā, jo mums ir viens no zemākajiem slepkavību līmeņiem vispār.»
Uz jautājumu, kurā brīdī abi rakstnieki nolēma beigt rakstīt scenārijus un pievērsties grāmatas rakstīšanai, R. Berjlinds atbildēja: «Par to jau domājām ilgu laiku, kad bija pabeigts garš televīzijas seriāls. Tajā brīdī sapratām, ka gribam būt visuma valdnieki un uzrakstīt visu no sākuma līdz beigām, jo filmā vienmēr citi cilvēki interpretē to, ko mēs esam uzrakstījuši, un skatītāji redz, ko citi ir izdarījuši ar mūsu materiālu.»
Vakara vadītājs jautāja, kā abi sadala rakstīšanu, uz ko S. Berjlinda atbildēja: «Neviens no mums nav «priekšnieks» grāmatu rakstīšanā. Kopā rakstām jau divdesmit gadus un esam pie tā pieraduši. Kopā strādājām arī pie filmām un seriālu scenārijiem.»
Savukārt Rolfs papildināja: «Mums ir ļoti ērti tas, ka lasītājs ir, tā sakot, «blakus gultā». Es izlasu nodaļu, iedodu Sillai. Viņa pasaka, ka kaut kas nepatīk, tad vajag to mainīt. Tā ka vienlaikus ir gan partneris, gan kritiķis turpat pa rokai.»
Viens no grāmatas varoņiem piedzīvojis arī bezpajumtnieku dzīvi, tāpēc ir sajūta, ka paši rakstnieki pētījuši bezpajumtnieku dzīvi. To apstiprināja Rolfs, kurš pats kā bezpajumtnieks nodzīvojis astoņus gadus. Autori saka, ka ilgi pētījuši bezpajumtnieku paradumus, ar viņiem tikušies, daudz lasījuši par bezpajumtnieku pieredzi.
Silla un Rolfs Berjlindi ir slaveni zviedru filmu scenāristi - viņi rakstījuši scenārijus seriāliem «Kaps» («Graven») un «Slepkavības» («Morden»), kā arī filmām par komisāru Martinu Beku. Viņu pirmais romāns «Pilnmēness paisums» izdots jau vairāk nekā 20 valstīs, to skaitā arī Latvijā. «Trešā balss» ir otrā grāmata par Tomu Stiltonu un Olīviju Renningu, portālam pastāstīja apgāda «Zvaigzne ABC» pārstāve Kristīne Ilziņa.
Romānā «Pilnmēness paisums» lasītājs iepazīst divus neordinārus izmeklētājus, kuri turpmāk darbosies Berjlindu romānos, - jauniņo policijas akadēmijas studenti Olīviju Renningu un izbijušu policistu Tomu Stiltonu. Viņi nav komanda, ne tuvu - viņi lāgā nav pat pazīstami, lai gan Toms par Olīviju zina daudz vairāk nekā viņa pati. Izmeklējot senu slepkavību, abi sastopas un atrisina arī dažus pavisam svaigus noziegumus.
«Arī nule izdotajā romānā «Trešā balss» Toms Stiltons un Olīvija Renninga darbojas paralēli un, tāpat kā iepriekšējā romānā, noziegumi, kurus viņi izmeklē, ved krustu šķērsu pāri pasaulei. Sens, smeldzīgs mīlas stāsts ir pamatā Toma Stiltona braucienam uz Marseļu kopā ar noslēpumaino Abāsu, muitnieks izdarījis pašnāvību pusaudzes meitas acu priekšā, lepnā pansionātā vecīši mirst kā mušas, bet dabas rezervātā atrasta gabalos sagriezta izbijusi cirka māksliniece. Kā tas viss saistās kopā? Olīvija ir apņēmusies vairs nenodarboties ar izmeklēšanu, ja nu tikai drusciņ, jo sagadīšanās dēļ ir pirmā, kas uzzina: pašnāvnieks patiesībā ir noslepkavots un slepkava ir paķēris līdzi viņa datoru. Kuru apdraud datorā rodamā informācija? Aiz kura pavediena vilkt, lai ieraudzītu meistarīgi noausto noziegumu tīklu?» romāna sižetu ieskicē Ilziņa.
«Trešā balss» būs spraigs, spirgts un biedējoši atklāts romāns, kurš stāsta par labklājīgās Zviedrijas noziedznieku izlolotām shēmām. Turklāt intervijās abi autori atzīst, ka bieži iedvesmu smeļas no reāliem atklātiem noziegumiem.
Romānu «Trešā balss» no zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure.
Romāns pieejams arī e-grāmatas formātā.
