Bijusī sportiste, nu liela sporta fane, divu bērnu māmiņa Ineta Radēviča uz laiku ir atgriezusies Latvijā, sieviete apmeklēja «Gada balvas sportā» pasākumu, kur pasniedza balvu labākajam sportistam. Sieviete pasākumu apmeklēja skaistā, seksīgā tērpā, un no viņas vai gāzās ārā sievišķība un sievišķībai piemītošais trauslums.
Radēviča zina, sportā būtiski ne tikai rezultāti, arī izskats (23)
Ineta Radēviča ir izbijusī vieglatlēte, kura startējusi tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sacensībās. Kā lielākos sasniegumus var minēt 2010. gada Eiropas čempiones titula iegūšanu tāllēkšanā, kā arī 2011. gadā Pasaules čempionātā tāllēkšanā bronzas medaļas iegūšanu.
Divu bērnu māmiņa ir precējusies ar Krievijas hokejistu Pjotru Sčastļiviju, un viņu ģimenē aug divi bērni – dēls Marks un meita Amēlija.
Sieviete jau vairāk nekā gadu ir aizgājusi no aktīvā sporta un mājās audzina abus savus bērnus.
Ineta brīvajos mirkļos labprāt apmeklē trenažieru zāli un katru dienu dodas uz baseinu. Sievietei ir baseina abonements, turklāt baseins atrodas blakus mājā.
«Bērnus pieskatīt man palīdz mamma un tante, ikdienas rūpēs tik ātri paskrien laiks… Mirklī, kad mazā Amēlija slikti gulēja, mamma un tante man ļāva pagulēt ilgāk no rītiem. Pagaidām es neko skaistu un interesantu, ar ko nodarbojos ikdienā, nevaru pastāstīt, tās ir tikai mazās ikdienas rūpes,» skaidro Ineta.
Bijusī sportiste nenožēlo, ka aizgājusi no sporta un izvēlējusies ģimeni karjeras vietā, un saka, ka tas nebija smags lēmums, bet svarīgs.
«Kad Marks piedzima, viņš bija kā tāds mazs vīstoklītis, zināju, ka varu, prozaiski izsakoties, iemest viņu somā un doties uz jebkuru pasaules malu. Tas ļāva arī trenēties un realizēt sevi sportā. Jau olimpiskajā gadā viņam bija trīs gadi, redzēju, ka dēlam ir arvien grūtāk un grūtāk pieņemt faktu, ka eju uz treniņu, nāku mājās, pa dienu guļu, tad atkal treniņš, pēc otrā treniņa jāatpūšas. Atceros, ka gulējām gultā un Marks prasīja, lai palasu viņam grāmatiņu; man tētis vienmēr mācīja, ka jālasa tikai un vienīgi sēžot, bet es nespēju apsēsties, jo man sāpēja mugura, visi muskuļi, tas tāds sīkums, bet tas mani «ēda» no dienas dienā,» stāsta Ineta.
Šī iekšējā sajūta olimpiskajā gadā bija liels apgrūtinājums sportistei, bet viņai bija olimpiskais mērķis, kam sieviete gatavojās visu savu dzīvi, tāpēc bija vērts mērķim pakārtot visu ģimenes dzīvi. Olimpiādes beigās Ineta pieņēma šo svarīgo, nevis smago lēmumu - aiziet no aktīvā sporta.
«Markam ir būtiski būt vienā vietā, iet bērnudārzā, lai viņam ir draugi, veidojas kompānija, tagad viņam viss tas ir un es par to priecājos, zinu, ka ar savu lēmumu neesmu kļūdījusies, esmu laimīga,» stingri nosaka Ineta.
Ineta šogad ir paņēmusi arī akadēmisko pārtraukumu universitātē, jo tieši oktobrī bija jādodas praksē, bet viņa to nespēja darīt mazās meitiņas dēļ. Tātad mācības tiks atsāktas septembrī un skola pabeigta nākamā gada decembrī.
«Brīvajos mirkļos labprāt lasu dzeju. Mirkļos, kad vīra nav līdzās, priekšroku dodu liriskajai dzejai. Lasu pārsvarā literatūru krievu valodā. Dzeja jau man iepatikās treniņu nometnēs, kad nebija datoru, ņēmu līdzi grāmatas, izrakstīju citātus, rindiņas. Pēdējā laikā nav sanācis staigāt pa veikaliem, tāpēc esmu sākusi nodarboties ar iepirkšanos interneta veikalos. Sievietes saka, ka ir bīstami pēc vīna glāzes iepirkties internetā, bet, tā kā man ir mazs bērniņš un es viņu baroju, alkoholu nelietoju un man nekad nav sanācis nopirkt ko nevajadzīgu,» smejas Ineta.
Sieviete zina, ka dzīve mainās, stereotipi lēnām izzūd, arī stereotips, ka sportistes ir vīrišķīgas.
«Pavērojot vieglatlētikas vai cita sporta veida sacensības, ir redzams, ka daudzas sievietes sevi kopj, piedomā pie izskata un saprot, ka būtiski ir ne tikai rezultāti, bet arī izskats, jo sports pārvēršas arī par šovu. Ir labi, ka skaistas sievietes ko sasniedz sportā, viņas mudina arī citas sekot līdzi modes tendencēm un rūpēties par ārieni. Tāpēc ir daudz skaistu sieviešu sportā, nekad neesmu jutusies kā kāds izņēmums, tāllēkšanas sektorā ir vairākas skaistas sportistes, kuras man liekas skaistas,» skaidro Ineta.
Ineta priecājas, ka par spīti tam, ka viņa ir aizgājusi no aktīvā sporta, Latvija viņu atceras un reizēm no prezidenta kancelejas tiek viņai atsūtīts kāds ielūgums uz skaistu pasākumu. Bijušajai sportistei ir prieks atgriezties dzimtenē, un viņa to dara labprāt.