Viņa kā piemēru minēja Gēteborgas kino festivālu, kuram ir daudz apmeklētāju. Un tas nodrošina ar labiem ieņēmumiem viesnīcas, restorānus, veikalus, vietējo lidostu, dažādu infrastruktūru.

«Šis festivāls, manuprāt, ir diezgan nenovērtēts instruments pilsētas kontekstā, un es ļoti vēlētos, ka tas tiek saprasts un apzināts,» sacīja Broka.

Viņa arī norādīja, ka Rīgā ir labas kino izrādīšanas vietas - Latvijas Nacionālās bibliotēkas zāle, kur ir ļoti plašas tulkojuma iespējas, kinoteātris «Splendid Palace», par kuru ārzemju viesi bija patīkami pārsteigti. Festivāla filmas var izrādīt arī visos multipleksos, kā arī kinoteātrī «K.Suns».

«Tā ka vietu ir ļoti daudz. Mūsu pilsēta ir ļoti gatava lielam festivālam,»

atzina kino festivāla direktore.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls notika no 2. līdz 12. decembrim. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 13. decembrī Rīgā norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, un tas rosināja Latvijas kino profesionāļus iespējami daudzveidīgi prezentēt Latvijas kino starptautiskajā vidē. «Riga IFF» ietvaros notika Latvijas nacionālais filmu festivāls «Lielais Kristaps 2014», tika rādīta Eiropas Kinoakadēmijas balvai izvirzīto filmu programma un Eiropas filmu retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, Krievijas dokumentālo filmu festivāla programma «Artdocfest/Riga», Rīgas Kinomuzeja programma « Kino 1914», filmu festivāla «2ANNAS» īpaši sarūpētas filmu programmas un scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – «Riga Meetings» Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.