Rajecka rada izrādi, kura līdzinās bērnu svētku eglītei (11)

Izrādes fragmentu demonstrējums piesaistīja plašu bērnu atsaucību, un visapkārt skatuvei drūzmējās četrgadnieku un piecgadnieku pūļi.

Apkārt staigāja liels, brūns, pūkains lācis, kurš dalīja informatīvu materiālu par Ziemassvētku uzvedumu, pie reizes iepriecinot bērnus un saraudinot pašus mazākos.

«izrāde ir stāsts par Sniegbaltīti un rūķīšiem mūsdienās. Izrādē mamma mani ļoti ir izlutinājusi, man vajag jaunāko «iphone», jaunu planšetdatoru, daudz zīmolu drēbju - to visu arī biju uzrakstījusi Ziemassvētku vecītim vēstulē. Mans tēls satiek rūķīšus, un tie man mēģinās iemācīt īstās dzīves vērtības,» muzikālās izrādes sižetu skaidro Madara Grēgere.

Madara nevar Sniegbaltīti salīdzināt ar sevi, jo tāda nav, viņai pietiek ar mazumiņu un galvenais ir ģimene un draugi.

«Bērni, kuri piedalās izrādē, ir fantastiski, ļoti mīļi, paši mazākie rūķi katrā pauzītē skrien mani samīļot. Kašeru jau, kā izrādās, pazīstu no bērnības, tāpēc ir prieks, ka liktenis mūs atkal ir savedis kopā. Olgu atceros, jau maziņa būdama, viņa vienmēr ir smaidīga un pozitīva,» savu komandu raksturo Madara.

Šī izrāde Madarai ir uzbūrusi Ziemassvētku sajūtu, un viņa ar nepacietību gaida izrādes un, protams, pašu Ziemassvētku vakaru.

Pēc fragmentu noskatīšanās bērniem bija iespēja satikt Ziemassvētku vecīti, pastāstīt, ko vēlas svētkos, paraustīt aiz bārdas, lai pārliecinātos, vai vecītis ir īsts, un, protams, samīļot viņu.

Pati Olga Rajecka fragmentu demonstrēšanu galvenokārt vēroja no malas, īpaši neiesaistoties atrakcijās, bet gan stāvot netālu no skaņu operatora pults un dziedot kopā ar pārējiem izrādes dalībniekiem svētku dziesmas.

Vērojot fragmentus, prātā nāca bērnībā piedzīvotās svētku eglītes, kurās vienmēr bija jāskaita Ziemassvētku vecītim dzejolītis, lai iegūtu dāvanas, un jādodas dejot ar Sniegbaltīti un viņas draugiem dzīvniekiem.