Autortiesību bezgalības balvu saņem arī Mārtiņš Jātnieks, Sabīne Berezina un Anete Volmane par dziesmu «Balle Baložos» kā visvairāk skanējušo debijas dziesmu, savukārt visvairāk skanējušā jauniešu un bērnu dziesma ir Valta Pūces un Pētera Brūvera dziesma «Šajā raibā pasaulē».

2012.gadā visvairāk atskaņotie akadēmiskie mūzikas darbi ir Jura Karlsona «Adorate» un Ģirta Biša «Weinbach».

2012.gadā visdažādākajos veidos izmantotākie vizuālie darbi ir Margaritai Stārastei, kuras darbi izmantoti bērnu grāmatu ilustrācijās, reproducēti uz pārtikas produktu iepakojuma un citur, fotogrāfam Gunāram Bindem, kura darbi izmantoti grāmatās, un māksliniekam Ilmāram Blumbergam, kura darbi pārdoti mākslas darbu izsolēs, publicēti un retranslēti Lietuvas un Francijas kabeļtelevīzijās.

Autortiesību bezgalības balvu šogad saņem literāro darbu autori Ēriks Hānbergs, kura darbs «Pirmā grēka līcis» iestudēts Dailes teātri, izdots grāmatas un arī elektroniskā formātā, Inga Ābele par lugu «Jasmīns», kas 2012.gadā iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī, Joza Miltinis teātrī Panevēžā, Lietuvā, arī Lucernas teātrī «La Fourme» Šveicē, kā arī plaši izmantota iepriekšējos gados, un Vigita Pumpure par lugu «Kaimiņu būšana» - tā 2012.gadā iestudēta Codes, Ķeipenes, Kārķu, Lejasciema, Saikavas, Variešu, Laidzes amatierteātros, un teātri to turpina iestudēt arī 2013.gadā.

Par plašu izmantojumu 2012.gadā Autortiesību bezgalības balvu saņem 1985.gada filmas «Emīla nedarbi» autori - Varis Brasla, Alvis Lapiņš, Dāvis Sīmanis un Gunārs Zemgals. Filma demonstrēta pilsētas svētkos, televīzijā, reproducēta diskā.

Starp visvairāk radio, televīzijā, koncertos izpildītājām dziesmām 2012. gadā ir grupas «Prāta Vētra» dziesma «Lantern», kuras autori ir Renārs Kaupers, Jānis Jubalts, Kaspars Roga, Māris Mihelsons, Ingars Viļums un Deivids Fīlds, Marata Ogļezņeva (Musiqq) dziesma «Miljonārs», Aigara Krēslas, Rolanda Ūdra un Aigara Grāvera dziesma «Gaiss».

Par Autortiesību bezgalības balvu

Kopš Autortiesību bezgalības balvas dibināšanas 1999.gadā godalgoti 162 darbi - 103 muzikāli, 29 literāri un dramatiski, 21 vizuāls un 9 audiovizuāli darbi. Autortiesību bezgalības balvas 15 gadu laikā saņēmis 191 autors, daži no viņiem vairākkārt.

Visvairāk Autortiesību bezgalības balvu saņēmuši:

Māra Zālīte – 7;

Imants Kalniņš, Valts Pūce un Inese Zandere - 4;

Raimonds Pauls, Lauris Reiniks, Marats Ogļezņevs, Mārtiņš Freimanis, Ilmārs Blumbergs, Pēters Brūveris, Juris Karlsons, Zigmārs Liepiņš, Jānis Peters un Prāta Vētras Renārs Kaupers, Jānis Jubalts, Kaspars Roga un Māris Mihelsons – 3.

Balva ir piramīdas formas pulkstenis, kas liek domāt par laika ritējumu, tā skaldnes ar kopīgu virsotni – par autora darbu. Balva atgādina, ka radošs darbs dzīvo patstāvīgu un pastāvīgu dzīvi un nereti atdzimst jaunā vidē un citā formā, jo, laikam ejot, rodas jaunas darbu izmantojumu iespējas un vajadzības, kas saistītas gan ar tehnoloģiju, gan sabiedrības attīstību. Tāpēc lietojumā var atgriezties darbs, kas radīts jau agrāk, tāpēc daudzos veidos savu dzīvi sāk arī svaigi radušies darbi.

Šīs balvas darbi faktiski parāda to, kādi autoru darbi bijuši vajadzīgi sabiedrībai, tie parāda kultūrlauku kopumā.

Vairāk informācijas par Autortiesību bezgalības balvu, iepriekšējo gadu laureātiem, godalgoto darbu izmantojumu un pasniegšanas sarīkojumiem - AKKA/LAA mājas lapā.

www.akka-laa.lv