Slavenības turpina dalīties pārdomās par Zolitūdes traģēdiju (37)

Latvijā zināmo cilvēku pārdomas par Zolitūdes traģēdiju, sekām un vaininiekiem turpinās sociālajos tīklos. Kura viedoklim tu piekrīti?

Latvijas garākais dīdžejs, sabiedrības gars Kaspars Bindemanis: - Sēras rit pilnā sparā. Kā jau tas bija gaidāms, lielākā daļa iedzīvotāju sēro ar pilnu krūti. Viena daļa ir tādi, kas vaimanā, otra, šķiet, ka lielākā daļa - tie, kas dusmās, putām uz lūpām, meklē vainīgos, un vēl viena daļa, kas ņirgājas par iepriekšminētajiem. Īsi sakot, sērotāju tautas šovā zāle ir pārpildīta. Taču lieta tāda, ka ar savu vaimanāšanu un gānīšanos mēs nevēršam notikumu gaitu par labu. Nāve ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un tā arī jāuztver - bez dusmām un naida. Saprotams, notikums ir traģisks, taču ir jāsaprot, ka šīs sakāpinātās kaislības vistiešākajā veidā kaitē bojāgājušo dvēselēm, traucē rast tām mieru, tāpēc vislabākais, ko šobrīd varam darīt, ir domāt gaišas domas, lūgt, meditēt, ko nu kurš uzskata par sev tuvāku, tā vietā, lai no šīs katastrofas uztaisītu kārtējo farsu.

Populārais dziedātājs Lauris Reiniks pēc traģiskā notikuma ir devies jau uz lielveikalu: - Var būt, ka tikai man tāda paranoja tagad, bet, ieejot lielveikalā, pirmais skats ir uz augšu - uz griestiem. Neomulīgi.

Grupas «PER» līderim Ralfam Eilandam 24. novembra vakarā bija dzimšanas diena, tikai svinības nenotika, traģiskā notikuma dēļ: - Ļoti nepatīkami sagaidīt dzimšanas dienu šādos laikos, bet paldies par sveicieniem un izturību visiem!

«Mikrofona ierakstu» pārstāvis Guntars Račs savu ikvakara dzejoli, kas sākas ar rindiņu «Ar labu nakti, Latvija», velta Zolitūdes traģēdijai:

Ar labu nakti, Latvija,
Es Tevi mīlu!
Ir jautājumu daudz,
Bet atbildes nevienas.
Ak, ja mēs spētu mainīt
Kaut dažas vakardienas!

Stiliste un bloga «Kids Gazette» autore, grupas «Prāta Vētra» mūziķa Māra Mihelsona sieva Santa Bindemane-Mihelsone aizdomājas par cilvēku palīdzību: - Bēdās, ne priekos mēs iepazīstam cilvēkus. Cik daudz reižu šajās dienās viens otram esam pasnieguši roku... Pazemība un rūpes par otru ir cilvēka būšanas jēga. Nav iespējams vārdos izteikt tās sāpes, kuras piedzīvo neskaitāmās bojāgājušo «brāļu un māsu» ģimenes un līdzcilvēki. Mierināsim viņus, būsim blakus, būsim kopā.

Dziedātāja Kamilla jeb Jana Kļaviņa ir viena no tiem, kuri nebaidās izteikt savu patieso viedokli un nevienam neglaimo: - Man jau ir pretīgi lasīt ziņas!!! Idiotu valsts!!! Piecdesmit četru cilvēku nāve ir uz viņu sirdsapziņas. Kad glābējiem iedod tikai gumijas cimdus, lai meklētu cietušos, turklāt glābējiem nav pieredzes… lai attīrītu apkārtni, atved traktorus. Mirušo nāve ir uz valdības sirdsapziņas. Visa Krievija ir «uz mutes». Daudzi skatās ziņas, pārdzīvo un raksta man, lai uzzinātu jaunumus. Bet mūsu valdība, nelieši, kādus vēl pameklēt! Ja būtu pieņēmuši Krievijas palīdzību, viņi sevi apēstu.

Televīzijas dīva Dagmāra Legante: - Es iededzu sveci un domās aizlūdzu... Par tiem, kas aizgāja, par tiem, kas nesagaidīja... kam liktenis apmeta kūleni uz visiem laikiem... Arī par tiem, kuru nolaidības, bezatbildības dēļ tas viss notika, - aizlūdzu, kaut viņu sirdsapziņa reiz mostos! Aizlūdzu arī par tiem, kuru spēkos ir atbildīgos sodīt - lai beidzot pazūd viņu gļēvums... Aizlūdzu par mums visiem, lai mēs savus tuvos un mīļos mīlētu, cienītu, novērtētu un uztvertu kā dāvanu katru dienu... Katru dienu...