Kā sabiedrībā pazīstami Mārtiņi svin Mārtiņdienu (26)

Dailes teātra aktieris Mārtiņš Počs ir izveidojis savas īpašās Mārtiņdienas tradīcijas; ja ir vistu kājiņas, svētki ir izdevušies.

Aktierim Mārtiņdienu sanāk svinēt kopā ar kursa biedriem un teātra kolēģiem, jo svētku diena parasti sakrīt ar mēģinājumiem vai izrādēm.

«Jau kopš nulltā kursa bijām trīs Mārtiņi un ir ieviesusies tāda kā lokālā tradīcija pacienāt kolēģus ar grilētām vistu kājiņām, pienu un rupjmaizi, protams, to visu atbilstoši noformējot. Vakarā svinības turpinās kopā ar draugiem un ģimeni. Manā Mārtiņdienā ir tikai viena obligāta tradīcija - galdā jābūt grilētām vistu kājiņām. Pārējās tradīcijas tiek pieskaņotas pēc situācijas un kopīgā garastāvokļa,» tā Počs.

Mārtiņš Počs uzskata, ka vārds rada ne tikai prieku, bet uzliek arī zināmu atbildību. Puisim būtu lielāks prieks, ja Mārtiņdiena Latvijā būtu vēl populārāka un gaidītāka par Helovīna svinēšanu.

«Man gribētos, lai ne tikai Mārtiņdiena, bet arī citi latviešu tradicionālie svētki tiktu vaļā no vienkārši svētku svinēšanas. Vēlos, lai svētki saglabā tradīciju pamatvērtības un izpratni par tām, pielāgojas mūsu gadsimtam, paliek aizraujoši un atdzimst to aktualitāte,» nosaka Počs.

Par šā gada svinībām Mārtiņam konkrētu plānu nav, aktieris vēlas vairāk laika veltīt ģimenei un būt kopā ar savējiem.

«Otrajā vai trešajā klasītē mani pārsteidza vecāko klašu audzēkņi. Tautastērpos tērpti, dziedot viņi ienāca sporta zālē, pārtrauca sporta stundu, izsauca Mārtiņus klases priekšā, pacienāja mūs ar medu un pienu, apsveica un uzdāvināja rakstāmspalvu. Tajā brīdī īsti nesapratu, kas notiek, apjuku un samulsu, bet biju ļoti priecīgs. Toreiz mēs arī bijām trīs Mārtiņi vienā klasē,» ar smaidu atceras Mārtiņš.

Grupas «Double faced eels» solists, kuru visi dēvē par Marku, patiesībā ir Mārtiņš Gailītis. Mūziķim patīk svinēt Mārtiņa dienu pēc visām tradīcijām un ēst zoss cepeti.

«Visvairāk atmiņā man ir palikušas vārdadienas, kurās mamma cepa zosi! Varēja paēst viss Purvciems, jo viesu parasti bija daudz,» smejas Gailītis.

Šogad gan Mārtiņam zoss lidos jeb kurjers to vedīs no angļu radiem, mūziķis cer, ka spēs lielo angļu zosi iedabūt plītī.

«Par to man galva nesāp, jo kulināra praksē ir pieteikusies mana draudzene Kristiāna,» joko Gailītis.

Dziedātājam Mārtiņam Ruskim īpašā atmiņā ir palikušas divas Mārtiņdienas, viena no skolas laikiem, otra jau no pieauguša vecuma.

Pirmā atmiņa saistās ar skolā organizēto Mārtiņdienas tirdziņu. Mazajiem bērniem, kuru skaitā tajā mirklī bija arī pats Mārtiņš, bija iespēja tirgoties ar dažādiem paštaisītiem mājas gardumiem.

Ļoti vēlējos tirdziņā piedalīties; ar mammas palīdzību pagatavojām daudz cukurgailīšu. Precīzu skaitu vairs neatceros, bet man kā mazam puisim to likās ļoti, ļoti daudz! Dienā, kad sākās tirdziņš, visi, protams, nāca un tirgojās ar dažādām garšīgām lietām, ko mājās bija pagatavojuši, bet es biju vienīgais ar cukurgailīšiem! Veiksme bija manā pusē, un visi cukurgaiļi tika notirgoti ļoti īsā laikā! Tas bija mans pirmais veiksmīgais biznesa plāns, un, protams, jau vakarā varēju visu ģimeni cienāt ar gardu kūku un bērnu šampanieti,» atmiņās dalās Ruskis.

Otra spilgtā atmiņa jaunajam vīrietim saistās ar Mārtiņdienu, kura tika sagaidīta televīzijas šovā «OKartes skatuve», kad Mārtiņa Jātnieka ģimene šova telpās rīkoja pārsteigumu.

«Gājām ķekatās, bija zoss cepetis, gardi pīrāgi, jautras dziesmas un dejas. Bija tāda īsta svētku sajūta, un, cik atceros, tā bija pirmā Mārtiņdiena, kuru pavadīju tradicionālās latviskās noskaņās,» atceras Ruskis.

Mārtiņam ļoti patīk viņa vārds, un citu viņš noteikti nevēlētos.

«Protams, tas nes līdzi arī dažādas lietas, kuras vienkārši ir jāpieņem, piemēram, Mārtiņš Latvijā viennozīmīgi ir populārs vārds un mani sauc uzvārdā, jo tā vieglāk draugiem un citiem saprast, par ko ir runa,» atklāj Ruskis.