Tikpat spriega draud būt arī septembra otra puse, kurā saimniekos "Baltijas pērle". Šis festivāls ir tikai nedaudz jaunāks par "Arsenālu". Arī tas savā 20 gadu pastāvēšanas laikā ir mainījis koncepciju – taču pēdējos gados apstājies pie pasaulē populārā "festivālu festivāla" formāta. Ko tas nozīmē? Tie ir festivāli, kas nerīko konkursa programmas, paļaujoties uz jau citu pasaules festivālu veikto filmu atlasi. Proti,

rāda filmas, kas plūkušas laurus pasaulē.

Šī koncepcija ļāvusi "Baltijas pērles" ilggadīgajai rīkotājai Marinai Ļipčenko pēdējos gados uz Rīgu vest izcilas filmu programmas.

Jāteic, ka arī "Baltijas pērle" (līdzīgi kā šogad to izdarījis "Arsenāls") dāsni smēlusies no maijā notikušā pasaulē svarīgākā – Kannu kinofestivāla programmas. No Kannām Baltijas pērlē būs izcilā spāņu autora Pedro Almodovara filma "Āda, kurā es dzīvoju" (The Skin I Live In) – ekstravagants trilleris, kurā savijušās gan spāņu režisora iecienītās "transseksualitātes tēmas", gan kaislīgi atriebības motīvi, gan patiesa spriedze – līdz pēdējam kadram un elpas vilcienam. Vienlaikus tā ir arī filma, kurā pēc vairāku desmitgažu pārtraukuma pie Almodovara filmējies Antonio Banderass – aktieris, kura karjera savulaik sākās Almodovara filmās, lai vēlāk turpinātos arī Holivudā.

No Kannām "Baltijas pērlē" būs arī asprātīgā un šarmantā somu režijas slavenības Aki Kaurismeki traģikomēdija "Havra" (Le Havre) – negaidīts skatījums uz "integrācijas" tēmu, kas izrisināts Kaurismeki raksturīgajā retroestētikā un rezignētajā traģikomismā.

Kannu klātbūtni turpina arī izcilā Korejas režisora Kim Kiduka ekstravagantais pašportrets "Arirang" – filma, ko viņš filmējis pats vairāku gadu garumā, dzīvojot vientuļnieka dzīvi – vīlies kino, kolēģos un slavā. Tas ir satraucošs un arī egoistisks mākslinieka monologs, kas Kannās saņēma vienu no balvām. Kannu balvas īpašniece ir arī filma "Policija" (Polisse) un tās režisore/aktrise Maivena, kuras filma ir dramatisks, dokumentālā estētikā veidots vēstījums par policijas nodaļas darbu, kurā ikdiena saistīta ar nodarījumiem pret nepilngadīgajiem.

Kannas sagādājušas arī krietnu seksualitātes devu: piemēram, franču filmu "Publiskais nams" (House of Tolerance), kurā publika var nekautri ielūkoties XIX un XX gs. mijas Parīzes bordeļa iemītnieču profesijas specifikā un dramatismā. Arī austrāliešu "Gulošā skaistule" (Sleeping Beauty) apmierinās kinoskatītāja lūriķa iedabu – tas ir stāsts par jaunu studenti, kas piekrīt pārdrošiem un labi apmaksātiem erotiskiem eksperimentiem, kļūstot par sazāļotu, nemaņā esošu „miesas lelli” pārtikušu sirmgalvju baudkāro izpriecu klubiņā.

Abas šīs filmas bija vispretrunīgāk vērtētās šā gada Kannu festivāla konkursā. Savukārt franču filma "Mākslinieks" (The Artist), arī no Kannām, izraisīja teju vienbalsīgu sajūsmu – tā ir eleganta retrostilizācija, stāsts par to, kā tikt pie slavas un kā to pazaudēt, kas veidota XX gs. 20. gadu Holivudas mēmā kino tradīcijās. Šarmanti un perfekti!

Savukārt "Baltijas pērles" kulminācija noteikti būs ģeniālā Larsa fon Trīra vizuāli izsmalcinātā filma "par pasaules galu" "Melanholija", kas noteikti varētu lepoties ar visaugstāko Kannu festivāla balvu, ja vien Larss fon Trīrs nebūtu palaidis muti... (Skandālā, kas norisinājās pēc dāņu režisora politnekorektajiem un ar filmu maz saistītajiem izteikumiem, kuru dēļ viņš tika padzīts no Kannu Mekas, neiedziļināsimies.) Par spīti visam, amerikāņu aktrise Kirstena Dansta var lepoties ar Kannu festivāla labākās aktrises balvu par lomu tieši "Melanholijā".

"Baltijas pērles" īpašais notikums ir filmu programma, kas veltīta modei – tās ir "garšīgas", pēdējos gados pasaules festivālos pirmizrādītās dokumentālās filmas, kas vienlaikus portretē gan modes mākslas un biznesa ģēnijus – Valentino, Īvu Senlorānu, Karlu Lāgerfeldu u.c., gan arī ļauj ielūkoties šā multimiljonu biznesa aizkulisēs un biznesa mehānismā.

Un, protams, "Baltijas pērles" īpašais pienesums ir izsmalcināta klasikas programma, kurā varēsim uz ekrāna (no īstas 35 mm filmlentes!) baudīt gan Ritas Heivortes leģendāro juteklismu (filma "Gilda"), gan Marlēnes Dītrihas fatālo fascinējumu ("Nelabais ir sieviete"), gan Elizabetes Teilores valdniecisko šarmu ("Kleopatra"), gan Odrijas Hepbernas izsmalcinātību ("Kā nozagt miljonu"), gan Vivjenas Lī – Skārletas vitalitāti ("Vējiem līdzi").

Un arī tas vēl nav viss... Vārdu sakot, skatīties, skatīties un vēlreiz skatīties!

* Seansi notiks kino Rīga un Kongresu namā.