Sabiedrībā pazīstami kulinārijas eksperti, veselīga uztura speciālisti un citas prominentas personas piedalījās restorānu tīkla «Tex-Mex» rīkotajā jaunās ēdienkartes degustācijā. Jaunā šefpavāra Kristapa Viestura gastronoma talantu bija ieradušies baudīt un vērtēt veselības ministre Ingrīda Circene, TV3 raidījuma «Mūsdienu Latvijas garša» eksperte Ilze Jurkāne, grupas «Credo» solists Guntis Veits, veselīga dzīvesveida piekritēja Elita Drāke, uzņēmēja Nellija Ušakova, grupas «Blitze» solists Arvīds Berķis, kā arī vairāki mediju pārstāvji.
Circene, Jurkāne, Drāke un Ušakova degustē meksikāņu virtuvi (19)
Pasākumu, kas notika «Tex-Mex» restorānā jeb «Tekilas kvartālā», vadīja populārais žurnālists un TV raidījumu vadītājs Egīls Zariņš kopā ar pasākumu vadītāju Agnesi Puriņu.
Uzaicinātajiem gardēžiem bija jānobauda pavisam seši ēdieni: zupas - Veracruzana un Pozole zupa, otrie ēdieni – Burrito Classicos ar vistas gaļu un Enchilada chilli con carne un deserti – Montezume un Avokado siera kūka.
Žūrijas uzdevums bija desmit baļļu skalā novērtēt katru no ēdieniem trīs kategorijās – izskats, garša un smarža. Pavārs visu gatavoja turpat viesu acu priekšā, un slavenības izmantoja iespēju aplūkot procesu, uzdot jautājumus, izteikt savus komentārus un viedokli. Kristaps Viesturs ieinteresētajai žūrijai izklāstīja gan sastāvdaļas, gan to, kas jāievēro, lai ēdiens tā baudītājam sniegtu īstenu Meksikas auru. Viesi savos piezīmju blociņos cītīgi atzīmēja šefpavāra komentārus.
Pirmā zupa bija Pozole, kas tulkojumā nozīmē «putu» un bijis Meksikas tradicionālais ēdiens vēl pirms Kolumba laikiem. Šī zupa izsenis bijusi viena no galvenajām svētku mielasta sastāvdaļām – Ziemassvētkos, dzimšanas dienās, kāzās, valsts neatkarības dienas svinībās. Tiesa gan, šis ēdiens sākotnēji tika pasniegts tikai karaliskām ģimenēm, valdošajai šķirai.
Otrā zupa bija Veracruzana. Kristaps paskaidroja, ka tās izcelsme meklējama Meksikas ostas pilsētā Verakrusā. Šis ir simbolisks ēdiens, kura garšas buķete ietver gan Meksikas karstasinīgo dzīvi, gan Verakrusas sniegtās jūras veltes.
Pēc zupām sekoja otrie ēdieni. Lai arī burrito Latvijā kļūst aizvien populārāks, tomēr tā vēsturi zina tikai retais. Stāsts no meksikāņu revolūcijas laika, pagājušā gadsimta sākuma vēsta par Huanu Mendesu, kurš dzīvojis Teksasas pierobežas pilsētā Huaresā un uz ielām tirgojis paša gatavotu ēdienu, izvadājot to ar ēzeli. Lai ēdiens saglabātos silts, pavārs to ietina lielā tortiļā. Mendezs bija ļoti veiksmīgs tirgotājs un daudzi cilvēki meklēt viņa ēzelīša izvadāto ēdienu brauca no attālākām Meksikas vietām. Burrito tulkojumā no spāņu valodas nozīmē «ēzelis». Cita leģenda gan vēsta, ka salocītā tortiļa pēc skata esot atgādinājusi ēzeļa ausi, tāpēc ēdienam radies tāds nosaukums.
Visu pasākuma laiku mūziķu grupa «Hard Cherry Band» spēlēja dažādas Meksikas platuma grādiem raksturīgas dziesmas un melodijas. Savu atraktivitāti apliecināja arī grupas «Blitze» solists Arvīds Berķis, izrādot savu mūziķa talanta daudzpusību un spēju ātri adaptēties tik eksotiskajā Meksikas mūzikas daiļradē. Viņš kopā ar Meksikas mūzikas lietpratējiem nodziedāja dziesmu, un to novērtēja arī sanākušie viesi, kuri nekautrējās dziedāt līdzi.
Kad burritos bija gatavi, Kristaps Viesturs informēja žūriju par nākošā ēdiena enchilada pamatsastāvdaļas chili con carne izcelsmi. Spāņu valodā tas nozīmē «čili pipari ar gaļu», bet tās, protams, nav vienīgās šā slavenā sautējuma sastāvdaļas. Meksikā apgalvo, ka šis ēdiens ir radies, lai krogi piesaistītu sev klientus un noturētu tekilas baudītājus, jo tās pircējiem chili con carne dots par brīvu. Savukārt Teksasā apgalvo, ka kovboji savos klejojumos līdzi ņēmuši sausā ēdiena briketes, kas sastāvēja no liellopu gaļas, čili, pupiņām un sāls, un gatavojuši sev maltīti, vārot tās katlā virs ugunskura. Savukārt par enchilada jeb «piparotajām» sauc sarullētas tortiļas ar pildījumu un čili piparu mērci. Ir liecības, ka enčiladas ēstas jau seno maiju valdnieku dinastijas laikā, gatavojot tās no tortiļā ietītas nelielas zivs. Enchilada recepte ir iekļauta arī pirmajā meksikāņu pavārgrāmatā, kas tika izdota 1845. gadā.
Mūzikas, atmosfēras un garšu eksplozijas apburtā žūrija pat nepamanīja, ka ir pienācis desertu laiks! Pirmā tika pasniegta kārdinošā šokolādes kūka Montezuma, kas atbilda visizcilākajiem Meksikas pavārmākslas standartiem. Montezuma saknes meklējamas jau maiju civilizācijā aptuveni pirms 2000 gadiem, un tai ir bijusi nozīmīga loma acteku valsts kultūrā. Līdz 19. gadsimtam šīs kūkas recepti izmantoja pat medicīniskos nolūkos, lai dziedētu vēdera kaites.
«Visiem ir zināma ierastā avokado zupa, bet jūs jau to zināt - mums patīk atklāt jaunas lietas,» aizrautīgi stāsta Kristaps Viesturs. Pēdējais ēdiens pārsteidza daudzus – avokado siera kūka! Kā atzina viesi, tad šis bija sulīgs un gards punkts visam degustācijas procesam.