Šonedēļ no 1. līdz 7. augustam dodoties atpūtā pie jūras, ir iespējams apmeklēt trīs Baltijas mākslinieku kopizstādi, ko Jūrmalas Pilsētas muzeja izstāžu zālēs veido "Galerija 21". Galerijas pārstāvētie mākslinieki minētajā izstādē ir tēlnieks, multimediju mākslinieks Tadass Vosiliuss (Tadas Vosylius, 1980) no Lietuvas, gleznotāja Alise Kaska (Alice Kask, 1976) no Igaunijas un latviešu gleznotāja Anda Lāce (1982). Alise Kaska un Tadass Vosiliuss ar saviem darbiem Latvijā neizstādās pirmo reizi. Kaskas darbus "Galerijā 21" bija iespējams baudīt 2009. gada nogalē kopā ar vēl vienu igauņu mākslinieku – Nēmi Kulmu (Neeme Külm, 1974), bet Vosiliusa darbi bija skatāmi 2009. gada maijā galerijas rīkotajā mākslinieku grupas izstādē "Mūsdienu Lietuva".

Nedēļa ir ļoti īss laiks, kas tiek dots, lai redzētu konkrēto izstādi, bet ģeogrāfiskais novietojums, vasaras periods un ļoti veiksmīgi veidotās muzeja izstāžu telpas ir kalpojuši par pamudinājumu rīkot projektu pat uz tik īsu brīdi.

Anda Lāce, Alise Kaska un Tadass Vosiliuss

Andas Lāces darbi izstādē ir par saikni starp cilvēkiem, kas patiesībā ir stāsts par mīlestību. Atbildot uz jautājumu par darbu akvarelīgo iedabu, māksliniece nenoliedz saikni ar akvareli. Līdzība ar šo tehniku veidota neapzināti, bet māksliniece to ir fiksējusi, piebilstot, ka tāds iespaids rodas, pateicoties uzgleznotā vieglumam un caurspīdīgumam.

Mājās viņai stāv akvareļu krāsu komplekts, bet Lāci pagaidām vēl daudzas lietas tīrajā akvareļtehnikā mulsina, tāpēc viņa turpina darboties ar saviem mīļākajiem materiāliem – eļļas krāsām un audeklu.

Tajā pašā laikā igaunietes Alises Kaskas glezniecība ir mazāk abstrahējoša un nemanipulē ar eļļas krāsām, drīzāk var runāt par sava veida zīmēšanu ar otu. Viņa glezno reālistiskas anonīmas figūras, ļaujot tām darboties brīvā, nenoteiktā telpā, kas piešķir darbiem sirreālistisku noskaņu.

Tadass Vosiliuss, protams, gan kā tēlnieks, gan interaktīvas mākslas veidotājs atšķiras no abām minētajām māksliniecēm, tomēr lielizmēra melnās skulptūras, kas attēlo dažādu dzimumu cilvēkus dažādās nosacīta rakstura formās, ir ļoti gleznieciskas un vieliskas, kas veido vienotu ansambli ar pārējo izstādes daļu. Vienīgais darbs, kas šķiet nedaudz ārpus konteksta, ir interaktīvā videoprojekcija, kas šogad tika izstādīta arī ARTVILNIUS’11 kopā ar Valda Giliusa fotogrāfijām galerijas SOFA stendā, kas saņēma meses apbalvojumu kā labākā Lietuvas galerijas ekspozīcija. Lai gan, protams, ir interesanti, ka pēc visas izstādes apskatīšanas var nonākt telpā, kur mākslas darbs, reaģējot ar speciālu sensoru, padara skatītāju par eksponātu, jo tam tiek aplaudēts. Mākslinieka iecere oriģinālā bija radīt videoprojekciju, kas aptver pilnīgi visas telpas sienas, bet dzīvē diemžēl tas nav realizējies.

Līdzīgas sadarbības precedenti jau bijuši

“Galerijas 21” izstāžu politika kādu laiku jau ir skaidra. Pārsvarā notiek fokusēšanās uz jauno mākslinieku darbu izstādīšanu, tāpat notiek sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas māksliniekiem. Teikt, ka izstāde Jūrmalā būtu pirmā reize, kad galerija iziet ārpus savām telpām, arī būtu aplami, kaut vai kā piemēru minot gleznotāja Andra Eglīša personālizstādi “Dzīves apstākļi”, kas tika veidota biroja telpās Kaļķu ielā 15.

Arī Jūrmalas Pilsētas muzejam šī nav pirmā sadarbība ar kādu no Rīgas galerijām. Pirms apmēram gada muzeja izstāžu zālēs savu mākslinieku darbus izstādē “Sinerģijas efekts” prezentēja Rīgas Galerija. Tas nozīmē, ka sakustēšanās tik būtiskās kūrorta pilsētas virzienā ir notikusi un, kā saka, ja "Muhameds neiet pie kalna, tad kalnam jāiet pie Muhameda". Galerijas vasarā seko savam skatītājam ārpus Rīgas.

Materiāls pārpublicēts no portāla Arterritory.com