Tātad, Deivid, parunāsim par jūsu uzstāšanos Latvijā. Jūs šeit esat uzstājies jau vairākas reizes, pēdējo reizi aptuveni pirms desmit gadiem. Vai jums patīk Latvija un vai jums ir kādas īpašas atmiņas?

Man vienmēr ir paticis braukt uz jūsu valsti, jo, kad es tur pirmo reizi ierados pirms daudziem gadiem, biju patiešām pārsteigts par to, cik labi latviešu cilvēki pārzina mūsu dziesmas, ņemot vērā, ka 70. gadu laikā mēs nekoncertējām Latvijā (vai kaut kur tamlīdzīgā vietā), bet mums bija dziesmas-hiti citās vietās Eiropā. Bet tad, kad ierados Latvijā, es atceros, cik patīkami tas bija, un cilvēki patiešām bija ļoti jautri. Tāpēc, to atceroties, vienmēr esmu priecīgs un ar nepacietību gaidu, kad atkal ieradīšos šeit.

Jā, manuprāt, daudziem «Slade» dziesmas ir zināmas; kura, jūsuprāt, ir vispopulārākā dziesma, kurai publika dzied līdzi?

Hmm, nu tas ir diezgan sarežģīti...

(Sāk dziedāt) OH LA LA IN L.A.!

Jā, to es zinu! (Smejas.) Tas ir patiešām interesanti ar to «oh la la», jo katru reizi, kad dodos uz Krieviju vai uz tamlīdzīgām vietām, viņi piemin to dziesmu, un tas ir patiešām uzjautrinoši, jo tā dziesma itin nemaz nebija hits Anglijā. Man tā vienmēr ir likusies laba dziesma, bet jūsu valstī...

Tas bija milzīgs hits 80. gadu beigās!

Jā, tās ir 80. gadu beigas, jo mums bija hiti «My Oh My» vai «Run Runaway» un tajā laikā izmēģinājām daudz ko jaunu, un es atceros, ka bija nosūtīta ziņa, man pat liekas, ka no jūsu valsts, kurā bija teikts, ka «Oh la la» ir ļoti populāra dziesma šeit. Tas ir labi, man ļoti patīk tā dziesma, un tā ir patiešām jautra!

Deivid, parunāsim par jūsu ģērbšanās stilu jeb «dress-code», tas ir patiešām interesanti. Mēs atceramies Deividu Hilu ekstravagantos skatuves tērpos un platformu kurpēs! Kāds bija to platformu augstums un kā jūs bijāt spējīgs tajās pastaigāt?

(Smejas.) Man liekas, ka augstākās bija aptuveni 4-5 collas (10,5-12,7 cm). Tās bija augstas, dažas patiešām bija augstas. Es to atceros, tāpēc ka nespēju tajās īsti pastaigāt! Viss sākās ar kādām, kurām platforma bija colla (2,54 cm), un tad augstums pakāpeniski kļuva lielāks, es tās padarīju ekstravagantākas un trakākas. Tas ir arī tāpēc, ka es neesmu garš augumā un, kad valkāju platformas, izskatījos stipri garāks! (Smejas.) Man arī vajadzēja bikses pataisīt garākas!

«Slade» ir, tā sakot, pamudinājuši rasties daudzām tribute grupām (grupas, kas spēlē kāda mākslinieka dziesmas, godinot viņu, - aut.) Eiropā un pat Austrālijā. Vai jūs tās visas zināt un vai tās esat dzirdējuši? Kādas tās ir?

Tās ir labas, tās patiešām ir labas! Ja var tā teikt, tā ir kā cieņas izrādīšana man un gods, ka cilvēki mani atdarina un kopē, un tas ir kompliments visdažādākajos veidos. Es, protams, neesmu redzējis un dzirdējis visas tās grupas, mums ir daudz fanu, kas paši arī ir veiksmīgi un populāri mākslinieki, kā piemērs - grupa «Oasis».

«Slade» ietekmēja daudzas 90. gadu grupas un arī 80. gadu grupas, arī tos pašus «Duran Duran».

Mums bija ietekme uz tām grupām, un, ja nemaldos, bija arī tāda grupa «The Darkness», kas vairāk gan bija tāda kā 70. gadu grupa, kura guva panākumus 2000. gadu sākumā, viņi arī runā par mums. Mums arī ir fani Amerikā, kā grupa «Kiss», viņi vienmēr ir runājuši par mūsu ietekmi, kad viņi sāka gūt panākumus. Amerikā mēs devāmies tūrēs ar «Kiss» un «Aerosmith», «ZZ Top», mums bija daudz sekotāju, un mēs patikām arī daudzām grupām.

Kas ir jūsu mīļākā jaunā grupa?

Man nav nekāda konkrēta favorīta, ļoti daudz kas mainās. 90.gados man likās, ka «Oasis» ir laba grupa. Man joprojām liekas, ka dziesmas no 70. un 80. gadiem ir labākais, kas ir ticis radīts mūzikā. Un, manuprāt, ir grūti būt oriģinālam mūsdienās, jo ir tik daudz datormūzikas, kas arī diezgan laba, bet situācija mūzikā mainās un tā sāk iet tai pašā virzienā kā grupas pagātnē, kad visi muzicēja kopīgi studijā un kad daudz kas tika radīts mājās.

Es jūtu, ka cilvēki iet uz dzīvajiem koncertiem, jo viņi grib redzēt kaut ko īstu. Tas ir svarīgi un nozīmīgi, lai mūzika varētu izdzīvot! Mūsdienās cilvēki lejuplādē mūziku, bet agrāk cilvēki pirka diskus, kasetes, plates un visu to. Laiki ir mainījušies, esmu piedzīvojis daudz pārmaiņu pēdējo piecdesmit gadu laikā. Labas dziesmas, tādas, kuras kaut ko patiešām nozīmē, vienmēr būs vērtība. Es pats esmu rakstījis un rakstu dziesmas, un pats arī to patiešām izbaudu. Uzskatu: kā māksliniekam man ir vienmēr kaut ko jāturpina darīt, un es dievinu vecās dziesmas, kuras arī spēlēšu Latvijā, bet tajā pašā laikā es arī gribētu izdarīt kaut ko jaunu, sava prieka pēc.

Deivid, mans pēdējais jautājums ir – publika mīl «Slade» un vienmēr dedzīgi gaida grupas uzstāšanos. Cik ilgi jūs plānojat uzstāties?

Ā, jūs domājat, cik ilgi būšu spējīgs uzstāties! Tas ir labs jautājums, un es uz to atbildēšu šādi – uzstāšos tik ilgi, cik vien varēšu, tāpēc, ka dievinu to, ko daru, un neredzu iemeslu, kāpēc man tas būtu jāizbeidz. Šobrīd jūtu, ka neesmu vienīgais, kurš ir no «senajiem», kas uzstājas.

Ir «The Rolling Stones» un grupas, kas ir vecākas par mani, tāpēc jūtu, ka saistības, ko esmu uzņēmies, esot grupā un būdams mākslinieks un mūziķis, ir saistības uz mūžu. Tātad tik ilgi, cik vien cilvēki mīlēs mūziku un vēlēsies to dzirdēt, es to gribēšu spēlēt! Tas ir lieliski - ceļot, satikt cilvēkus un publiku, kurai patīk tas, ko dari, jo tas dod gandarījumu un baudu.

Labi, Deivid, paldies jums un tiekamies Rīgā!