Viena no viņām ir Aštruda Žilbertu (Astrud Gilberto), sambas un bossa novas dziedātāja no Brazīlijas. Tieši viņa bija tā, kuras balss radīja vismaz divus brīnumus mūzikas pasaulē: aizsāka vienu no visskaistākajām žanru savienībām - džeza un bossa novas -, un, pats galvenais,

iepazīstināja visu pasauli ar vienu no brīnumainākajām visu laiku dziesmām - "The Girl From Ipanema" (Garota de Ipanema).

Interesanti, ka Aštruda dziedāt sāka gandrīz nejauši – viņas toreizējam vīram, par bossa novas tēvu dēvētajam, Žuanam Žilbertu (João Gilberto) vajadzēja dziedātāju, kas varētu labā angļu valodā nodziedāt, portugāliski sākotnēji sarakstīto "Garota de Ipanema". Laimīgā kārtā viņš iedomājās tieši par savu sievu. Kopš tā laika visa pasaule ir iemīlējusi bossa novu un Aštrudu. Jāpiebilst, ka bez "The Girl From Ipanema" viņa ir pazīstama ar vēl ļoti daudzām skaistām dziesmām.

Ja runājam par mīlestību, tad to Aštrudai apliecināja pat Džordžs Maikls (George Michael), kad bezgala laimīgs varēja nodziedāt ar viņu duetā izcilo “Desafinado”. Bet “Garota de Ipanema” sakomponēja Antonio Karloss Žobims (Antônio Carlos Jobim), amerikāņu un visas pasaules uzmanību tai pievērsa, jau pieminētais Antonio Žobims un amerikāņu džeza mūziķis, saksofonists Stens Getcs (Stan Getz).

Pilnīgi noteikti balss, kurā nevar neiemīlieties, pieder Amerikas "mūzikas pirmajai lēdijai" Ellai Ficdžeraldai. Vismaz trīs ASV prezidenti ir dziļā cieņā viņas priekšā noliekuši galvas, četrpadsmit reizes to ir darījusi "Grammy" balvas žūrija. Ficdžeralda līdz pat šai dienai skaitās nepārspējama džeza vokāliste un viena no visu laiku vislabākajām dziedātājām.

Ja kāds īstens mūzikas cienītājs savādā kārtā vēl nav dzirdējis viņu, tad šī ir iespēja saprast ko juta Kolumbs, izdzirdot vārdu "Zeme!", atklājot Ameriku...

Līdzās Ficdžeraldai noteikti ir jāmin vēl viena leģenda - Sāra Voena (Sarah Vaughan). Žurnāla GQ mūzikas apskatnieks, rakstot par Voenu, bija pavisam kategorisks, reiz paziņojot: "Ja jūs nekad neesat dzirdējuši par džezu, tad noteikti noteikti noklausieties Sāras Voenas "Lullaby Of Birdland". Bez tās jūs savu dzīvi esat nodzīvojuši velti. Kaut gan - bez džeza tas nav nekas neiespējams".

Te gan jāatzīmē, ka daudziem ir paveicies izvairīties no šī skumjā likteņa - franču mūziķu projekts "Gotan Project" ir lieliski remiksējuši viņas dziedāto "Whatever Lola Wants" un, pateicoties viņiem, Voenas balss savaldzinājusi arī deju mūzikas pasauli. Par to īpaši nevajadzētu brīnīties, jo viņa bija izcila vokāliste:

Voena savu balsi uzskatīja par īpašu instrumentu, aizrautīgi izkopjot glisando dziedāšanas tehniku -

efektīvu slīdējumu pa skaņām, balss diapazoniem.

Ja kāds vēl nezina, kas ir "smaidiņi" dziesmā, tad derētu noklausīties Amerikas rietumkrasta džeza dziedātājas Anitas O'Dejas (Anita O'Day) "Honeysuckle Rose". Bet ja jūs vēlaties kaut ko vairāk - dzirdēt "smaidiņus", izbaudīt burtiski akrobātisku vokālo mākslu un uzzināt, kā var dziedāt par mīlestību ar smaidu, tad vajadzētu noklausīties Anitas "Let's Fall in Love".

Tā ir balss, kuras šarmam ir neiespējami pretoties.

Ir viena īpaši apburoša balss, kas apliecina: sambas, džeza un bossa novas savienība pastāvēs mūžam, un šī balss pieder Diānai Krallai (Diana Krall). Riodežaneiro noskaņas perfekti uzbur viņas dziedātā "So Nice", ko portugāliski runājošajā pasaule, it īpaši Brazīlijā, pazīst ar nosaukumu "Samba de Verão" jeb Vasaras samba.

Pati Diāna pavisam noteikti ir pelnījusi vismaz Trīszvaigžņu ordeni par džeza mūzikas mīlestību, un tā noteikti būs ļoti saulaina diena Latvijai,

kad viņa teiks jāvārdu kādam no mūsu lieliskajiem džeza festivāliem.

Šī dziesma jādzird kaut vai tādēļ, ka bieži negadās dzirdēt dūmakaini džezīgā balsī dziedātu tik saulainu dziesmu. Turklāt viņa ir arī lieliska pianiste.

Ir vēl viena dziedātāja, kuras emociju pilnajā balsī grūti neiemīlēties - pat neskatoties uz to, ka plašāku ievērību viņa guva Eirovīzijas dziesmu festivālā. Tā ir aizpagājušā gada uzvarētāja Lena Meijere Landrute (Lena Meyer-Landrut). Varbūt viņa ir nepieklājīgi jauna, salīdzinot ar iepriekšminētajām dīvām, varbūt viņas vokāla tehnika nav gluži pati perfektākā pasaulē, taču viņas dziedātajā "Mr.Curiosity" ir pats, pats svarīgākais - ļoti patiesas un dziļas emocijas. Tādas, kas liek noticēt viņai un pašam sev.

Arī Latvijā ir kāda dziesma, kuras emocionālais dziļums ir pelnījis patiesu cieņu un, ja liktenis būtu lēmis, tad tā pavisam noteikti būtu uzvarējusi Eirovīzijas festivālā un iekarojusi klausītāju sirdis visā pasaulē. Tā ir Lindas Leen "Not to fall again", kuru viņa dzied kopā ar, neapšaubāmi, vienu no visu laiku labākajiem Latvijas džeza un blūza dziedātājiem - Arni Medni.

Iespējams, kāds pamanīja, ka te nebija runa tikai par piecām dziedātājām. Taču šis nav stāsts par aritmētiku, bet gan par mūziku.

Lai jaukas brīvdienas visiem un laimīga nākamā nedēļa!