Vai zināji - lai noskatītos visas Harija Potera filmas, tev pie televizora ekrāna būtu jāpavada 1178 minūtes? Ticēsi, kad teikšu, ka pēc pēdējās daļas ir ideja arī visas vēlreiz noskatīties?

Apraksts. Cīņa starp Hariju Poteru un Tumsas pavēlnieku Voldemortu ir pārvērtusies karā, kurā uz iznīcības sliekšņa ir gan burvju, gan vientiešu pasaule – likmes vēl nekad nav bijušas tik augstas. Voldemorts, kurš ir nodrošinājies pret nāvi un sadalījis savu dvēseli, neatlaidīgi tuvojas saviem tumšajiem mērķiem un Harija Potera nogalināšanai. Lai apturētu lordu Voldemortu, Harijam nāksies upurēt visdārgāko, kas viņam pieder...

"Harija Potera un Nāves dāvestu otrā daļa" sniegs atbildes uz jautājumiem, ko uzdevušas visas iepriekšējās filmas. 2011.gada vasarā noslēdzas visu laiku veiksmīgākā kino sāga.

Pārdomas. Nekad tā īsti neesmu fanojis par burvestībām un Harija Potera fenomenu, varbūt tas saistīts ar to, ka

pats no buršanās esmu iemācījies tikai pilnu alus kausu pārvērst tukšā un reizēm ūdeni pārvērst vīnā, bet tas otrais process ir ļoti laikietilpīgs.

Vai arī tāpēc, ka neviens man tā arī nekad nav uzdāvinājis nevienu no Harija Potera grāmatām, lai kā nu būtu, noslēgums ir ģeniāls vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Harija Potera mānija ir viens no veiksmīgākajiem kino projektiem pēdējo desmit gadu laikā, saprotu, ka, šo lasot, daudzi rauc degunu, bet cik filmas ar astoņiem turpinājumiem vari nosaukt, kuras turklāt saglabā savu kvalitāti un auditoriju desmit gadus? Tas nenoliedzami ir milzīgs panākums, un tas ir uzslavējami! Turklāt mūsu acu priekšā aktieri izauga un pārvērtās no maziem bērniem par pieaugušiem cilvēkiem.

Otrkārt, vislielākās bažas par Harija Potera noslēguma filmu bija, ka septiņas daļas veiksmīgi pabeigtas un beigas tiks nohalturētas, jo par filmas panākumiem nebija šaubu. Piekrītu KinoKulta rakstītajam, ka tīri teorētiski filmas veidotāji varēja atkorķēt aliņus, atlaisties atpūtas krēslos un īpaši neiespringt par filmas tapšanu un ieslēgt autopilotu, bet viss ir noticis pretēji tam. "Nāves dāvesti. Otrā daļa" ir specefektu, emociju kulminācija, kā saldais ēdiens visām filmām pa virsu, filmas veidotāji ir nopietni pie tā strādājuši. Būtiskākais, kas mani filmā paķēra, bija reālistiskā vide, no vienas puses pasaku pasaule, no otras radās tāda sajūta, it kā tas viss notiktu kaimiņa dārzā.

Ņemot vērā, ka grāmatas neesmu lasījis, es nevaru spriest par vides autentiskumu un to, ko, filmas skatoties, izjūt fani, tāpēc nolēmu papļāpāt ar savu draugu Tomu Lūsi, kurš ir izlasījis gan visas grāmatas dažās valodās, gan redzējis visas filmas.

Kā tu saslimi ar potermāniju un kāpēc? Kas tieši tevi aizķēra, izlasot pirmo grāmatu?

Ja pareizi atceros, bija tā, ka vecāki nopirka pirmo grāmatu mazajam brālim, bet mamma pēc tam kaut kā izdomāja izlasīt arī pati. Bija sajūsmā un ieteica pārējiem. Grāmata tā paņēma, ka par katru nākamo daļu jau kāvāmies - kurš lasīs pirmais. Vārdu sakot - Poters mūsu ģimenei sarūpējis daudz negulētu nakšu.

Nav kādas konkrētas lietas, kas grāmatā "paņemtu", manuprāt, tā vienkārši iesūc tevi savā pasaulē vieglā, brīvā un tajā pašā laikā aizraujošā rakstījuma dēļ. Vienu gan varu pateikt - visi, kas domā, ka tā ir bērnu grāmata, ir neko nejēdzoši muļķi.

Tavuprāt, kā Harija Potera grāmatu fanam, cik autentiska vide un tēli filmā tika radīti, salīdzinot ar grāmatā aprakstīto?

Praktiski 1:1, sākumā biju pat pārsteigts, cik ļoti filma atbilst tam, kā biju šo pasauli iztēlojies, bet ar katru nākamo grāmatu un filmu tās jau bija saaugušas tādā kopumā, ka lasot tu jau iztēlojies skatu, ko esi noskatījies kādā no iepriekšējām filmām.

Tu minēji, ka pasaule filmā tika radīta tieši tāda, kādu biji iztēlojies. Tas parasti arī ir vissāpīgākais jautājums grāmatu ekranizācijām, jo tie, kas lasa, galvā burtiski skatās filmu ar paša radītiem tēliem un vidi. Vai arī aktieri filmās bija sanākuši tādi paši, kādus tu tos iztēlojies? Burvestības, mošķi, zvēri, goblini?

Man šķiet, ka

visi tēli grāmatās bija aprakstīti tik detalizēti, ka filmā un iztēlē tie vienkārši nevarēja nesakrist.

Laikam ejot, filmu tēli jau tik ļoti iesēdušies galvā, ka šobrīd var droši teikt - jā, tieši tādus es biju viņus iztēlojies, lasot pirmo grāmatu. Vai tā bija patiesi - kas zina.

Ko teiksi par grandiozo noslēgumu Harija Potera faniem, kā arī tiem, kam iepriekšējās filmas nav gājušas pie sirds?

Pieļauju, ka tiem, kas nav lasījuši grāmatas, pirmās "Deathly Hallows" daļas beigas bija pilnīga stāsta apraušana vidū, bet Potera faniem tas nozīmēja, ka gaidīšanas svētki būs vēl par teju vai gadu ilgāki. Noslēguma filma ir tik iespaidīga, ka nedomāju, ka kādu tā varētu atstāt vienaldzīgu. Man pašam gan ir grūti to vērtēt kā atsevišķu filmu vai darbu, jo tas būtu kā izraut kādu nodaļu nu stāsta. Pēc kāda laika noteikti saņemšos un noskatīšos visas daļas pēc kārtas.

Laiks jokiem. Es minēju, ka no burvestībām esmu iemācījies vien dažas, piemēram, pilnu alus kausu pārvērst tukšā un ūdeni pārvērst vīnā, kādas burvestības tu kā kārtīgs Potera fans esi apguvis?

Jā, šo to esmu iemācījies. Piemēram, Vecrīgā protu piesaukt alus kausu ar vienu rokas vēzienu (pat bez zižļa), līdzīgi piespiežu apstāties automašīnas, kad esmu uz gājēju pārejas. Bet mans burvju zizlis ir tik labs un spēcīgs, ka meitai drīz būs jau divarpus gadi.

Nobeigumā, lai kas tu arī būtu, Harija Potera fans vai skeptiķis, šī kino sāga ir pelnījusi, lai tās noslēgumu apskatītos, sēžot kino krēslā. Pat ja iepriekšējās filmas nav redzētas, pēdējā būs lielisks stimuls tās apskatīties! Iesaku!

Vērtējums: 8/10