/nginx/o/2018/07/19/10918901t1h31b4.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Visticamāk, britu dziedātājas Adeles (Adele) vairāku mēnešu dominance gan Apvienotās Karalistes, gan ASV albumu topā noslēgsies šonedēļ līdz ar ekscentriskās popdīvas Lēdijas Gāgas (Lady Gaga) jaunā studijas albuma izdošanu. Lūk, neliels ieskats ieraksta «Born This Way» saturā.
Lady Gaga «Born This Way» (72)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lady Gaga «Born This Way»
(Interscope Records)
8/12
Manifests! Tieši tāds ir šis 25 gadus vecās Stefānijas Džermanotas jeb Lēdijas Gāgas jaunais studijas darbs. Ja mākslinieces debija «The Fame» (2008. g.) bija vienkārši veiksmīga deju un ballīšu mūzikas plate («Just Dance» vēl joprojām, manuprāt, ir viens no labākajiem pēdējo gadu debijas singliem popmūzikā), tad «Born This Way» atklāj daudz sarežģītāku tēmu loku, sākot ar reliģiju, beidzot ar feminisma un seksuālo minoritāšu jautājumiem.
Albumu caurstrāvo daudzas Gāgai tuvas tēmas - sekss, kristietība (vairāki gadi pavadīti katoļu skolā) un ar to saistītie fetiši, moči, politika u.c.; tas viss tiek pasniegts angļu, franču, spāņu un pat vācu valodā («Scheiße»).
Arī muzikāli Gāga pamatīgi atrāvusies no sava pirmā albuma, gandrīz galīgi atteikusies no R&B un hiphopa dekorācijām un devusies avangardiska tehno roka virzienā, sakausējot vienā veselā 1990.gadu eirodensu, ABBA's cienīgus piedziedājumus, roku un elektroniku. Kā producenti albumam pirkstu pielikuši DJ Snake, DJ White Shadow, RedOne, Clinton Sparks u.c.
Par Gāgas tērpiem un krāšņajiem videoklipiem vispār ir atsevišķs stāsts -
dziedātāja popmūzikā ir atgriezusi izdomu un kiču, kuram tagad cenšas turēt līdzi visas pārējās popdīvas,
sākot ar Bejonsē, beidzot ar Kailiju Minogu.
/nginx/o/2018/07/16/9889122t1h8064.jpg)
1990.gadu eirodensa estētika jūtama vairākās albuma dziesmās; ievadošajā «Marry The Night» (kaut kas no «Haddaway»), arī «Hair», kas droši varētu startēt kādā no Eirovīzijas konkursiem. Mūsdienīgi elektronikas dekori saklausāmi «Government Hooker», kas varētu būt paātrināts Aphex Twin «Window Licker», viegli gotiskajā, tumšajā un episkajā «Highway Unicorn (Road to Love)» vai franču tehno krāsās mālētajā dziesmā «Heavy Metal Lover», kuras piedziedājums mazliet atgādina kaut ko no mūsu pašu Ilzes Kalves un grupas «Pamatinstinkts» repertuāra.
Ir arī roks. «Electric Chapel» ir pirmā dziesma, kas iesākas ar elektrisko ģitāru. Drīz tā apaug ar stīgām un klavierēm un ar ritmu izraujas viegli kūsājošā padomju estrādes bītā. Brīžiem Gāgas balss tembrs pat ieskanas nedaudz līdzīgi Allai Pugačovai. Protams, arī noslēdzošais «The Edge of Glory», kas izklausās kā ripas sarijies Brūss Springstīns (Bruce Springsteen). Interesanti, ka tieši Bosa grupas «E Street Band» saksofonists Klarenss Klemonss (Clarence Clemons) noalgots ierakstīt šajā dziesmā saksofona solo.
Kopumā blakus ļoti spēcīgiem skaņdarbiem («Judas», «Government Hooker» un «Marry The Night») albumā iekļauti arī neveiksmīgāki darbi. Piemēram, «Yoü and I» izklausās pēc popkantri zvaigznes Mirandas Lambertas un 1980.gadu rokeru «Def Leppard» laulības. Savukārt «Bad Kids» dreifē kaut kur starp «Scissor Sisters» un «ZZ Top» 1980.gadu disko, atkārtojot visas jau iepriekš dzirdētās pop klišejas. Diemžēl arī aktuālais «Born This Way», lai arī ar pozitīvu vēsti («I’m beautiful in my way, cause God makes no mistakes»), tomēr ir pārāk uzkrītošs Madonnas dziesmas klons.
Protams, neviens šogad nespēs apturēt Gāgu, un droši var teikt, ka šis būs viens no gada komerciāli veiksmīgākajiem mūzikas albumiem.
Izdošanas datums - 23.05.2011.