Sandija Vīgante: «Ceļojumam pati sakrāju naudu, neviens nesponsorēja» (51)

«Sāku strādāt jau četrpadsmit gadu vecumā, tādēļ noteikti neesmu tas bērns, kurš sēž uz vecāku kakla; protams, ir bijušas reizes, kad tas ir bijis nepieciešams, bet man tas vienmēr sagādā neērtības - vaicāt pēc naudas. Ceļojumam pati sakrāju naudu, neviens nesponsorēja,» skaidro Sandija.

Dziedātāja ceļojot nav dzīvojusies pa hoteļiem, restorāniem un SPA saloniem, tāpēc nav iztērēti tūkstoši, turklāt jaunā dziedātāja uzskata: ja cilvēks vēlas, viņš spēj novirzīt naudu tikai visnepieciešamākajam.

Pirmais ceļojuma posms iekļāva došanos uz Milānu, kur Sandijai bija plānota satikšanās; tā kā meitenes plāni mainās tik ātri kā sekundes pulkstenī, jau tajā pašā vakarā jauniete devās uz Šveici.

Tika atrasts autobuss, kurš devās uz centrālo staciju, un tālāk jau meklēts metro, kuram meitene bija jānogādā Lugāno.

«Tas bija visai traki, jo cilvēki stacijā bija kā trakas bites, kuras lido, kur pagadās, stacija tik liela kā Rīga, un ej un atrodi sevi tajā telpā. Tad nu gāju, vaicāju pēc padoma apkārtējiem cilvēkiem, un vienmēr jau būs kāds, kurš palīdzēs,» smejas Sandija.

Metro atrašana neatrisināja visas problēmas, dziedātāja iekāpa savā vagonā un vien cerēja, ka izkāps pareizajā pieturā, jo visu braucienu sarunas un pieturu nosaukšana notika itāļu valodā un Sandija vēl tikai apgūst šo valodu.

«Beigu beigās iepazinos ar blakussēdētāju un sākām runāties par visu un visiem, viņa man arī palīdzēja nepalaist garām īsto pieturu, un es biju klāt. Savā sapņu zemē Lugāno. Paradiso!» sajūsminās Sandija.

Lugāno jauniete uzkavējās veselas piecas dienas. Apciemoja draugus, kuriem ir privātmāja pie ezera. Pilsētu ieskauj kalni no visām pusēm, un mūziķe jutās kā no visas pasaules pasargāta. Atpūšoties Lugāno, meitene izbaudīja sauli visā tās krāšņumā, peldoties un sauļojoties.

«Lai arī tā ir Šveice, tur pārsvarā dzīvo itāļi, arī visi paradumi un temperaments ir kā Itālijā. Katru dienu vienā laikā visi sēžas pie galda, lai baudītu pusdienas, tajā brīdī visiem jābūt klusiem un jāizbauda maltīte. Protams, galvenais ēdiens ir pasta un pica, un tad nu katru dienu to pasniedz citādāk, bet ar vīnu,» Lugāno piedzīvojumos dalās Sandija.

Mierīgā atpūtā paskrēja skaistās dienas Šveicē, un Sandija devās tālāk uz Londonu, kur meiteni pārsteidza laika apstākļi. Šveices vasara bija tālu prom, Londonā tajā brīdī bija tikai septiņi grādi, lija lietus un pūta bargs vējš.

«Es savās sandalēs un plānā jaciņā ar koferiem un somām devos atrast pareizo autobusu, lai tikai tiktu līdz Stratfordas centram. Pa ceļam autobusā iepazinos ar feinu britu opīti, kurš man brīvi stāstīja par savu dzīvi, iespaidiem, novēlēja man skaistas brīvdienas, un Londonas apskates brauciens bija sācies,» Londonas piedzīvojumus atklāj Sandija.

Londonā tika pavadītas skaistas, jautras, iespaidiem bagātas sešas dienas. Izkāpjot no metro, Sandija jutās kā ierauta milzīgā atvarā, jo esi iekļauts starp simtiem cilvēku, tu vienkārši turpini vizināties vienā plūsmā ar pārējiem, līdz tiec līdz galvenajai izejai, Sandijai tas šķita jautri, viņa par to nebēdāja.

«Londona ir pilsēta, kurā neviens nevienu nešķiro, melnādainais draudzējas ar balto, indietis precas ar ķīnieti. Mūsu valsts nekad netiks līdz tādam līmenim, bet nav jau brīnums, jo mēs neesam tik internacionāla valsts,» tā Sandija.

Sandija tikko tikai ir atgriezusies no ceļojuma un jau plāno nākamo valsts pamešanu. Mūziķe jau apsver, kā iekrāt naudiņu un nopelnīt savu atpūtu, jo, Sandijas prāt, tikai tā mēs varam baudīt dzīvi. To dzīvojot!

«Mana mīļākā vieta ir pasaule, tādēļ jau to tik bieži cenšos samīļot apceļojot un apbrīnojot,» nobeidz Sandija.