Ētera personība Toms Grēviņš savā blogā raksta: «Pēc gandrīz divu nedēļu gara dīdžeju lokauta, kas sākās līdz ar «Radio 101» veiksmīgu pārdošanas fakta apstiprināšanu SIA «KPMG Baltics» organizētajā izsolē, radio šodien visbeidzot ir apklususi mūzika. Uz visiem laikiem… Šobrīd ir skaidrs, ka

«Radio 101» jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.

Ar ko tie ir saistīti? To es nezinu. To varbūt kādreiz izpētīs žurnāls «Ir» vai «Re:Baltica».

Jau labu laiku atpakaļ privātās sarunās bieži mēdzu ieminēties, ka tad, ja «Radio 101» neizdzīvos, būs iemesls uzrakstīt par to grāmatu. Tā, visticamāk kalpotu par izklaidējošu izziņas avotu nākamajiem kādas vadošās radiostacijas dīdžejiem, kas, teiksim, pēc gadiem 30, kad šis viss būs aizmirsies, izdomātu uztaisīt paši savu radio. Taču… Pēc 30 gadiem radio, kādu to pazīstam šodien, vairs neeksistēs, un grāmata par īso laika periodu, kurā skanēja «Radio 101», būtu galvenokārt stāsts par afēristiem un zagļiem, mazāk par rokenrolu un brīnišķīgu mūziku. Tādas grāmatas jāraksta Lato Lapsam, nevis mūzikas žurnālistiem…

«Radio 101» dienu un nedienu aprakstītāji visi kā viens izliekas pirms trīs gadiem nedzirdējuši manis, Arta Volfa un Egona Reitera vairākās intervijās pausto, ka jaunas radio darba vietas meklējumos un izstrādē bijām jau pāris gadus pirms došanās prom no «Radio SWH». Nekad neesmu slēpis savu neapmierinātību ar «Radio SWH» vadības darba stilu pēc kompānijas pārdošanas Īrijas magnātam «Communicorp», kas radīja radošiem cilvēkiem nospiedošus darba apstākļus, kas savukārt radīja nepārvaramu vēlmi par došanos uz citiem radio viļņiem. Pēc vairākiem ideju risinājumiem, kas nepiedzīvoja dienas gaismu, pēkšņi uzradās cilvēki, kas solīja iespēju strādāt neatkarīgā radošā telpā un vēl pie viena parakstījās mums ļaut spēlēt visu to mūziku, kuru uzskatām par svarīgu! Tā kā neviens cits nepiedāvāja kaut vienu alternatīvu, piedāvājumu pieņēmām. Pat ja tas vēsturiski izrādījies neizdevīgs, par palikšanu «Radio SWH» nevarēja būt ne runas.

Par nožēlu Poļu ģimenei, kuru radošie traktāti vienmēr mūs uzmundrināja katrā solī, kā arī mūsu bijušajai darba vietai, kuras IP adreses pēdas atrodamas pie lielākās daļas «Radio 101» veltīto interneta komentāru, man jāatzīst, ka

«Radio 101» mēs pavadījām visbrīnišķīgāko radio laiku savās karjerās

un no šī projekta esam iznākuši ar daudz lielākām praktiskajām un teorētiskajām zināšanām kā līdz šim. Veselus trīs gadus praktiski katru dienu mums ir bijis lielisks garastāvoklis un prieks par to, ko darījām. Pat mūžsenais stāsts par to, kā radošus cilvēkus finansiāli piečakarē menedžments, mums nav sabojājis dzīvesprieku. Galu galā – arī mērķis uzlabot Latvijas radiostaciju mūzikas kopainu ir izdevies. Var jau būt, ka tā ir milzīga sagadīšanās, ka šodien «Star FM» drillē Likes Lī, «Imagine Dragons» un «Of Monsters and Men» mūziku, «EHR» daudz spēlē «Daft Punk», «Icona Pop» un «Passenger»… Taču pirms trīs gadiem šādu mūziku minēto radiostaciju pleilistēs atrast nebija iespējams.

Pēc skaļa starta «Radio 101» attīstību apgrūtināja raidīšanas tehniskās problēmas un vēlāk «Latvijas Krājbankas» bankrots. Ne raidītāju iegādei, ne radio finanšu daļai nebija nekāda sakara ar radio «radošajiem» darbiniekiem.

Kopš 2011. gada novembra līdz šodienai neesam saņēmuši atlīdzību par padarīto darbu,

pacietīgi gaidot tālāko notikumu atrisinājumu. Šajā laika posmā figurēja gan ļoti depresīvi, gan arī ļoti pozitīvi radio nākotnes scenāriji un katram šajā projektā iesaistītajam bija savi iemesli nepamest kuģi. Pārstāvot visus radio dīdžejus, varu droši teikt, ka mēs palikām savās vietās tikai tāpēc, lai vienkārši netiktu izsmērēti sabiedrības priekšā kā čaļi, kuru vērienīgā «revolūcija» izgāzusies pēc nepilna pusotra gada… Izgāzusies pēc nepilniem trijiem gadiem skan nedaudz labāk… Līdz pat 30. aprīļa priekšpusdienai mēs ticējām vairākiem citiem radio nākotnes scenārijiem, notikušais un «lokauta» sākums bija liels pārsteigums gan man, gan Egonam un Artim. Atvadoties no klausītājiem 25. aprīļa rītā, biju pārliecināts, ka pēc atvaļinājuma atgriezīšos ēterā vakar, 13. maijā, un būsim gaisā vēl vismaz līdz vasaras beigām. Šodien lokauts ir noslēdzies ar klusumu radio ēterā –

uz kuģa vairs nav palicis neviens, kas spētu nospiest «play».

Kas notiks tālāk? Jau pavisam drīz visi trīs – gan es, gan Egons, gan Volfs – runāsim atkal radio – modināsim, pavadīsim mājās, runāsim gan par svarīgām, gan gaužām mazsvarīgām tēmām, spēlēsim foršāku un mazāk foršāku mūziku. Droši vien katrs citā radiostacijā ar citiem kolēģiem, priekšniekiem un reitingiem. Par «Radio 101» kādu laiku klīdīs apkārt visdažādākās sazvērestības teorijas, un kādu laiku visi nelabvēļi aiz prieka nezinās kur likties. Ar laiku lielākajai daļai, kā allaž, viss sajuks un par «Radio 101» vairs atcerēsies tikai retais – daži apgalvos, ka tāds nemaz nav bijis…

Lai arī to, cik foršs patiesībā bija «Radio 101», apzinās vien retais, tas ne mirkli tā foršumu nemazina. Un mūsu pašu atmiņās tam vienmēr būs vislabākie reitingi.

Paldies par klausīšanos.»