Ir pagājis gandrīz gads, kopš beidzās TV šovs «OKartes skatuve»; kā pa šo laiku ir mainījusies dalībnieku dzīve? Vai jaunieši vēl joprojām darbojas mūzikā?
Kristaps Pujāts «OKartes skatuvi» salīdzina ar veļas mašīnu (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dalībniece Madara Grēgere arī šobrīd aktīvi muzicē un pelna naudu ar mūziku, gan koncertējot, gan mācot meitenēm vokālās prasmes.
«Šovs man ir pavēris ļoti daudz iespēju tieši mūzikas jomā. Arī pirms šova darbojos mūzikā, bet tādas atpazīstamības, kāda man ir tagad, tobrīd nebija. Šobrīd ir vieglāk saņemt piedāvājumus uzstāties dažādos koncertos un pasākumos,» šovā iegūto skaidro Madara Grēgere.
Madara nevienu brīdi nav nožēlojusi piedalīšanos šovā. Meitene ir upurējusi gadu no skolas, bet uzskata, ka skola nekur nevar pazust.
«Kas zina, kur es tagad būtu, ja nebūtu piedalījusies šovā? Noteikti kaut kur ārpus Latvijas robežām, šovs mani ir noturējis dzimtenē,» stāsta Madara.
Arī dziedātājas reputāciju šovs nav būtiski ietekmējis, jo jau pēc pirmā TV šova viņai uzauga «biezāka» āda. Pirmā šova laikā meitene daudz raudāja, daudzi viņai to pārmeta.
«Sapratu, ka neviena cilvēka dēļ man nav jāmainās, tas, kas tev nāk ārā, tas arī ir jālaiž ārā, jo visiem mums ir sirsniņa, kura pukst, un emocijas katram ir citādas,» tā Madara.
«OKartes skatuves» dalībniece Sandija Vīgante uzskata, ka šovs nekādā ziņā nav mainījis viņas dzīvi, bet gan viņu pašu. Ir iegūti jauni draugi, jauni kontakti. Dziedātāja nenožēlo piedalīšanos šovā, jo ik nedēļu strādājusi ar profesionāliem mūziķiem, uzstājusies uz lielās skatuves, tā ir fantastiska pieredze.
«Slava man nav vajadzīga, tā vairāk traucē, nevis palīdz. Bet neesmu jau nekāda Madonna, ne vienmēr mani atpazīst, un tas ir labi,» slavas nozīmi dzīvē skaidro Sandija.
Sandija pēc šova turpina pelnīt naudu ar mūziku, bet vairāk to dara ārzemēs, nevis Latvijā. Par stabilāku uzskata savu darbu nekustamo īpašumu firmā, tur var gan lielāku naudu nopelnīt, gan būt droša, ka saņems konkrētu summu ik mēnesi.
Kristīgās mūzikas izpildītājs Oskars Deigelis šobrīd visus līdzekļus dzīvošanai iegūst tikai no mūzikas, puisis plāno pārcelties uz Rīgu, atrast papildu darbu un sākt mācības.
«Šovs man deva lielāku atpazīstamību un iespējas darīt to, ko vēlos. Tas palīdzēja man gan skatuviski tikt pāri bailēm no kamerām un filmēšanas, gan arī sadzīviski saprasties ar svešiem cilvēkiem,» iegūtajos plusos dalās Oskars.
Tomēr kā lielāko ieguvumu no šova puisis nemin slavu un iespēju muzicēt, bet gan cilvēkus. Viņš ir ieguvis lieliskus draugus.
«Pat tad, ja ir arī sliktas lietas, kas no tā visa nāca līdzi, tas mani ir padarījis par to cilvēku, kas esmu tagad. Mana reputācija ir savā ziņā uzlabojusies un savā ziņā varbūt arī sabojājusies, taču par to neuztraucos. Spodrinu savu iekšējo pasauli, raksturu, personību, nevis reputāciju,» tā Oskars.
«OKartes skatuves» uzvarētājs Mārtiņš Ruskis vienmēr ir turējies pie mērķa – darīt tikai to, kas patīk; tā bija pirms šova un ir arī šobrīd. Darbdienās dziedātājs ir sastopams radio «Capital FM» viļņos, bet brīvdienas paiet muzicējot.
«Šovs lielā mērā ieviesa pārliecību par saviem spēkiem. Neteiktu, ka daudz kas ir mainījies, nodarbojos ar mūziku arī pirms šova un nodarbojos ar to arī šobrīd,» tā Ruskis.
Kā lielāko ieguvumu un arī zaudējumu Mārtiņš min atpazīstamību. No vienas puses, tā dod daudzas privilēģijas un iespējas sevi parādīt arī turpmāk, no otras puses, atpazīstamība ierobežo un ir jādomā par lietām, kurām agrāk netika pievērsta uzmanība.
«Šovs manu reputāciju ir uzlabojis. Protams, nākas dzirdēt dažādus komentārus par «šovistiem», «okartiešiem», bet tie ir tādi dzīves sīkumi. Šos sīkumus ir iespējams mainīt piecu minūšu laikā, jo kā nu gadījies, kā ne, visus vērtē pēc sliktākajiem piemēriem,» aizdomājas Ruskis.
«OKartes skatuves» dalībnieks Kristaps Pujāts šobrīd apsver iespējas, kur turpināt mācības, nedēļas nogales pavada koncertējot, bet darbdienas tiek veltītas jaunu dziesmu rakstīšanai, dažādu filozofisku darbu lasīšanai arī tiek atlicināts laiks.
«Gribot negribot jāsecina, ka šovs mainīja manu dzīvi. Knapi astoņpadsmit gadus sasniegušu vidusskolnieku ielikt tādā veļas mašīnā, kur visi vājākie tiek sabradāti, - uzskatu to par skarbu, bet noderīgu pieredzi,» tā par šovu Pujāts.
Ejot cauri šovam, puisis redzēja, ka viss nemaz nav tik viegls un pūkains. Dziedātājs reti kuram acīs redzēja īstu mīlestību pret darbu un saviem mērķiem. Šovs ir licis puisim skatīties uz dzīvi piesardzīgāk, jaunības optimisms ir nomainīts pret šaha kauliņiem.
«Latvijā liela daļa cilvēku dzīvo naudas, varas un citu cilvēku pazemošanas dēļ. Uzskatu, ka, viens otru nopeļot, apvainojot un visādi citādi pazemojot, mēs bremzējam attīstību, nevis to veicinām,» skaidro Pujāts.
Kristapu iedvesmo vienkārši cilvēki, bieži vien autobusu šoferi dziedātājam uzsit pa plecu un saka – malacis! Tieši vienkārši cilvēki liek puisim virzīties uz priekšu un ļauj nezaudēt sapņus un cerības.