Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Fotoreportāža: Vera Singajevska tiekas ar lasītājiem

Šodien, 25. aprīlī, Jāņa Rozes grāmatnīcā Krišjāņa Barona ielā 5 uz tikšanos ar saviem lasītājiem bija ieradusies tautā mīlētā, populārā aktrise, Karlsona lomas atveidotāja Vera Singajevska. Aktrise atbildēja uz viņas talantu cienītāju jautājumiem un dalījās ar atmiņām par savu dzīvi.

Singajevska: «Māksliniekam atpūta ir darboties»

No 22. aprīļa veselu nedēļu Jāņa Rozes grāmatnīcās ir iespējams iegādāties dažādus CD ierakstus un grāmatas par Veru Singajevsku par īpaši draudzīgām cenām. Īpašs uzsvars tika likts uz grāmatu Vera Āboltiņa Singajevska «Mans mūžs».

Toties 25. aprīlī, tikšanās reizē ar aktrisi, bija iespējams iegūt autogrāfus un kopā nofotografēties ar šo teātra leģendu.

«Man ļoti nepatīk, ka, mani uzrunājot, cilvēki priekšā manam vārdam liek vārdus – leģenda, izcilā, tautā mīlētā, esmu tāds pats cilvēks kā visi citi, man nav vajadzīgas īpašas uzrunas, esmu visu dzīvi darījusi to, kas man liek priecāties par dzīvi,» skaidro Vera Singajevska.

Ziedoņa padoms

Aktrise stāsta, ka grāmatu rakstīt piedāvājušies daudzi autori, bet nekad nekas nav tapis līdz galam un Vera nav sapratusi kāpēc. Singajevska tikusies ar Imantu Ziedoni, un rakstnieks viņu apgaismojis, stāstot, ka viņas valodu, mīmiku un žestus nav pa spēkam aprakstīt nevienam, izņemot viņu pašu. Ziedonis ieteicis Verai savas atmiņas ierakstīt magnetafonā un atrast kādu, kas atšifrē tekstu.

«Man nav tik liela pensija, lai es spētu izdot grāmatu, tam tak vajag lielu naudu, tāpēc visu materiālu ieliku kumodes atvilktnē atmiņām,» stāsta Singajevska.

Vera Singajevska tiekas ar lasītājiem FOTO: Edgars Kalmēns/TVNET

Neilgi pēc materiāla ielikšanas kumodē Singajevskai televīzijā bija jāsaka Ziemassvētku uzruna tautai, aktrise to sagatavojusi skaistiem vārdiem, tā kā uz Ziemassvētkiem vajadzīgs.

«Pēc uzrunas ieraksta parunājām vēl par dzīvi, pastāstīju par grāmatu un to, ka

brīvajā laikā skatos hokeju un ļoti fanoju par mūsu hokejistiem

. Mums ir tik forši, spēcīgi puiši. Beigās izrādījās, ka to visu ierakstīja un parādīja Dinamo Rīgas komandai,» priecājas Singajevska.

Neilgi pēc tam skatuves leģendai zvanījuši Dinamo Rīgas pārstāvji un aicinājuši uz tikšanos, bet aktrise veselības problēmu dēļ nav varējusi ierasties. «Mēs ilgi nopļāpājām pa telefonu, un man piedāvāja medicīnisko palīdzību, no kuras atteicos, hokeja sezona tak bija pašā plaukumā un es nevarēju to palaist garām. Rezultātā mani ievietoja atsevišķā palātā ar lielu TV un es neko nepalaidu garām,» priecājas Dinamo Rīgas lielākā fane.

«Mans mūžs»

Vēlāk arī pateicoties Dinamo Rīgas palīdzībai aktrise tikās ar Ivetu Mielavu, un tā jau bija iespēja grāmatas – Vera Āboltiņa Singajevska «Mans mūžs», iznākšanai dienas gaismā.

«Pēc grāmatas izlasīšanas man zvanīja pats Valdis Zatlers un teica, ka viņam grūti iet ar grāmatu lasīšanu vienā piegājienā, bet manu grāmatu kā sācis lasīt trijos dienā, tā pabeidzis ap četriem naktī, laikam mana dzīve nav tik garlaicīga,» smejas Vera.

28. aprīlī aktrise svinēs savu 90 gadu jubileju. Aktrises atbalstītāji uz tikšanos ar aktrisi bija ieradušies ar pavasara ziedu pušķiem, lai jau laicīgi sveiktu savu elku lielajā, apaļajā jubilejā.

«Dēlam teicu, ka viesu vidū būs daudzi pianisti, mākslinieki, bet viņš teica, ka viņi nāks ciemos kā viesi, ne lai strādātu. Es domāju citādi, mākslinieks vienmēr ir mākslinieks. Māksliniekam atpūta ir darboties, būt vajadzīgiem un iepriecināt skatītājus ar to, ko mēs darām,» nobeiguma vietā saka Vera Singajevska.

***

Singajevska ir dzimusi 1923.gada 28.aprīlī Viņņicas apgabalā, Ukrainas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Viņa ir populāra latviešu aktrise, kura plašākam lokam pazīstama kļuvusi ar zviedru bērnu grāmatu autores Astrīdas Lindgrēnas radītā tēla Karlsona lomu un citām lomām bērnu lugās.

No 1945.gada līdz 1953.gadam Singajevska strādājusi Jelgavas teātrī, pēc tam līdz 1992.gadam darbojusies Jaunatnes teātrī un arī Nacionālajā teātrī.

1959.gadā aktrise saņēmusi LPSR Valsts prēmiju, bet 1995.gadā - IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Uz augšu
Back