Relicseed: Kas tas par darbu, kuru strādājot tu zodz?
Pavisam nesen grupa laidusi klajā savu debijas albumu "60 minūtes sapņa", kurā iekļautas divpadsmit trešmetāla (thrash metal) garā ieturētas kompozīcijas skaidrā latviešu valodā.
"Latvieti, par ko tu stāvi? Latvieti, kur tavas bruņas?"
ievadošajā skaņdarbā "Sapnis" jautā grupas vokālists, tekstu autors un ģitārists Edgars Rakovskis.
"Kas tas par darbu, kuru strādādams viņš zog?"
TVNET: Apsveicu ar debijas albumu! Manuprāt, izdevies lielisks, enerģisks trešmetāls latviešu valodā ar sociāliem tekstiem. Ļoti skrupulozi neesmu sekojis šim smagās mūzikas žanram Latvijā, bet, manuprāt, "Relicseed" varētu būt pirmie īstie pašmāju trešmetāla mūzikas pamatlicēju "Huskvarn" ideju turpinātāji?
Edgars: Paldies par komplimentiem! Jāatzīst, arī es neesmu iedziļinājies latviešu mūzikas žanru sadalē un "mantojuma dalīšanā" un, manuprāt, pie mums ir vēl vismaz pārītis grupu, kuri spēlē kaut ko līdzīgu. Šobrīd taču "grupas" un dažnedažādi soloizpildītāji rodas kā sēnes pēc lietus pilnīgi visos tautā kaut cik pazīstamos žanros, bet ja par "Huskvarn" – domāju, esam pieskaitāmi pie viņu iemītās taciņas gājējiem.
TVNET: Daudzi jūs dēvē par "latviešu Metallica"...
Edgars: O, jā! Jāpiebilst, tagad mēs esam jau arī "Machine Head" un "Skyforger". Dominē divi salīdzinātāju tipi: pirmie savos interneta blogos, fotogrāfiju parakstos un mediju portālu komentāros ieraksta kaut ko līdzīgu "nu, nespēju es asociēt šos te ar neko citu", otrie parasti deklamē "jūs jau esat metalika!", aizgrābti skatās acīs un gaida, kas notiks. Ko tur liegties – patīkami, ka mūs novērtē vienā līmenī gan ar pašmāju, gan pasaules lielākajām un ietekmīgākajām grupām.
TVNET: Pastāstiet sīkāk, kur un cik ilgā laikā tapa šis albums?
Edgars: Albuma muzikālo materiālu veido skaņdarbi, kas tapuši periodā no 2007. (tad radās ideja "varētu izdot albumu...") līdz 2010. gadam, kad ideju papildināja koncepcija, apņemšanās un mērķis visu apvienot CD. Rezultāts tika stādīts priekšā albuma prezentācijas minitūrē četrās Latvijas pilsētās (Cēsis, Rīga, Liepāja, Jelgava), no kuriem nozīmīgākais bija grandiozais pasākums LMA "Studentu klubā" 2010. gada 3. decembrī, oficiālajā albuma izdošanas datumā.
Studijā kopumā pavadījām 3 – 4 mēnešus, jo dziesmas tika sarakstītas un ierakstītas periodiski: sākotnēji tika ierakstīta viena, nedaudz vēlāk vēl divas kompozīcijas, vasaras beigās – vēl trīs. Pretēji tradicionālajam atlases procesam, kad no čupiņas dziesmu atlasa un izvēlas labākās, kas tiks iekļautas albumā, mūsu albuma tapšanas process noritēja pilnīgi otrādi: kad tika nolemts albumā apkopt 10 kompozīcijas, konstatējām faktu – trūkst četru dziesmu. Salikām galvas kopā un bez šaubām par to, vai attiecīgā dziesma derēs/nederēs albumam, sarakstījām trūkstošo mūziku.
Dziesmu teksti man ir iekrājušies vēl no universitātes pirmā kursa laikiem, kurus šad tad paroku ārā un izmantoju šodienas dziesmās.
Edgars: Mūsu vienbalsīgs lēmums bija: tikai ne tradicionālo plastmasu. Domājām izveidot kaut ko kartona, taču pēkšņi iešāvās prātā ģeniāla doma - konservbundža! (Smejas.) Lūk, lēmums tika pieņemts un iepakojums izskatās šādi. Vēl mums šķita svarīgi sākt dialogu ar potenciālo klausītāju jau tad, kad viņš disku ierauga. "O! Tāds... interesants iepakojums!" ir pirmā frāze, ko esam dzirdējuši no ikviena, kurš paņēmis rokās šo bundžiņu, kas arī bija vajadzīgs.
TVNET: Šo piektdien notiek Latvijas Metālmūzikas gada balvas pasākums. Cik nozīmīgs tas ir pašmāju grupām? Vai nepietiek ar Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas roka nomināciju?
Edgars:
Manuprāt, Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva ir "monopols", kur kaut kādā kosmiskā veidā šogad atzinību guva "Skyforger".
Samērā grūti viņus ierindot pie rokmūzikas, taču vismaz... vismaz! Reiz nominācijā "Labākais roka albums" balva tika pasniegta "Prāta Vētrai", kas manāmu izbrīnu izraisīja jau pašos "prātniekos". Varbūt metālisti neiesniedz savus darbus, nav no kā izvēlēties vai varbūt, žūrijas prāt, mums Latvijā eksistē tikai daži "īstie" rokmūziķi?... Tiesa, objektīvu apsvērumu dēļ, bet mēs arī grēkojām un savu garadarbu neiesniedzām, taču, domāju, nākamais "Relicseed" albums tiks pieteikts. Savukārt "Latvijas metāla mūzikas gada balva", manuprāt, ir ārkārtīgi labs "iedibinājums" ar mērķi kaut kādā mērā motivēt darboties pašmāju "netradicionālās" un "ārprātīgās" mūzikas darboņus. Manuprāt, kaut kad vajadzētu "atklapēt" "Latvijas Metāla Kanālu" - lai savējiem ir kur izpausties.
TVNET: Kādas nākotnes ieceres un kad ieplānoti kādi tuvākie koncerti?
Edgars: Plānu ir daudz un dažādi. Tūlīt ejam studijā ierakstīt pāris kaverdziesmas, kuras neiekļāvām albumā un iespēlēsim kopā ar manu mammu, vijolnieci Skaidrīti Rakovsku; būs pāris dziesmu remiksi (visādos stilos)... Īstenībā cilvēki paši nāk ar idejām un priekšlikumiem sadarboties, palīdzēt, kas, mūsuprāt, ir vienkārši fantastiski! Ap "Relicseed" pamazām pulcējas kaudzīte kaislīgu un fanātisku atbalstītāju, kas pilnībā apmierina četru mūziķu ego - mūsu radītais rosina domāšanu, idejas, viedokli, attieksmi.
Tuvākie koncerti - 16. martā "Depo" kopīgi atcerēsimies leģionārus, 18. martā jau minētās balvas pasniegšana, un līdz vasarai tas arī viss. Iespējams, aprīlī būs viens koncerts Valmierā, bet par to vēl nekas nav zināms. Šobrīd ļoti gaidām mājās bundzinieku Andreju, kurš Dānijā mācās (lasīt: atpūšas no ikdienas), un, jā, - gatavojam materiālu nākamajam albumam, kura izdošana plānota 2012. gada vasaras beigās, rudenī.
Grupā "Relicseed" muzicē vokālists un ģitārists Edgars Rakovskis, ģitārists Kārlis Šteinmanis, bundzinieks Andrejs Upmacis un basists Jānis Narbuts. Albums ierakstīts studijā "KS Records". Miksēja "Relicseed", māsterēja Kārlis Šteinmanis.